Medemi
baroni un grāfi Medemi (vc. Medem, kr. Медем), literatūrā dažkārt arī Mēdemi - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās (arī Poltavas, Pleskavas, Rjazaņas un Saratovas guberņās). Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym), kurš 1459. kļuva par Ordeņa vasali (XI Ordeņa mestrs bija Konrāds fon Medems (Conrad v. Médem genannt Mandern). 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1830. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja baronu Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta Krievijas impērijas Senāts).
1779. gadā Kristofa pusbrālis Johans Fridrihs Medems (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas valstsgrāfu, aizsākot grāfu Medemu atzaru: tā dēls Žanno (Kristofs Johans Frīdrihs Medems) mantojumā saņēma Eleju un aizsāka Medemu no Elejas (Grafen Medem a. d. H. Elley) līniju, bet Karls (Karls Johans Frīdrihs fon Medems) mantoja Auci, aizsākot Medemu no Auces (Grafen Medem a. d. H. Autz) līniju.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes landrāts Eberhards Kristofers fon Medems (Eberhard Christopher von Medem); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (Karl Jochann Friedrich Medem, 1762-1827), hercogiene Doroteja Mēdema (Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem, 1761.-1821), artilērijas ģenerālis, kara akadēmijas pasniedzējs barons Nikolauss fon Medems (Барон Николай Васильевич Медем, 1798-1870); rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. Medem, 1754-1833). Pēdējais dzimtas Elejas līnijas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (Berghof, no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes (Groß-Behrsen), Lielbērķenes (Groß-Berken, ?-1694), Bērzbeķes (Bersebeck), Jaunauces (Neu-Autz, 1804-1827), Vecauces (Alt-Autz, ?-1920), Lielauces muiža (Groß-Autz), Durbes (Durben), Remtes (Remten), Viesātu (Weesahten), Kapeļu (Kappeln), Vilces (Wilzen), Blankenfeldes (Blankenfeld, 1426-?), Zantes (Santen, 1791-1881), Vecžagares, Elejas (Elley, 1753-1920), Kauguru (Kaugern), Šlokenbekas (Schlockenbeck) u.c. muižas.
Skat. arī: barons Ernsts fon Medems
Literatūra par šo tēmu
- Volkova Vivanta. Kā ēstu barons Medems. // Mājas viesis. 25.04.2008
