Atšķirības starp "Meistars" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Meistars''' (no lat. ''magister'' - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. ''mester'', vc. ''Meister'') - viduslaikos Eiropā, atkarībā no konteksta: | '''Meistars''' (no lat. ''magister'' - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. ''mester'', vc. ''Meister'') - viduslaikos Eiropā, atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' Pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums. | * '''1.''' Pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums. | ||
| − | * '''2.''' [[Cunfte]]s amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Tikai ''meistariem'' bija tiesības piedalīties [[Šrāga|šrāgu]] izstrādē un vēlēt cunftes vecāko [[Eltermans|eltermani]], kas reprezentēja cunfti [[Ģilde|ģildē]]. ''Meistari'' vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, | + | * '''2.''' [[Cunfte]]s amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Tikai ''meistariem'' bija tiesības piedalīties [[Šrāga|šrāgu]] izstrādē un vēlēt cunftes vecāko [[Eltermans|eltermani]], kas reprezentēja cunfti [[Ģilde|ģildē]]. ''Meistari'' vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini u.c. amatpersonas. [[Livonija|Livonijā]] senākais saglabājušies ''meistaru'' tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā. |
* '''3.''' Pēc manufaktūru un vēlāk fabriku parādišanās par ''meistariem'' sāka dēvēt augstākās kvalifikācijas strādniekus. | * '''3.''' Pēc manufaktūru un vēlāk fabriku parādišanās par ''meistariem'' sāka dēvēt augstākās kvalifikācijas strādniekus. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. marts, plkst. 17.53
Meistars (no lat. magister - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. mester, vc. Meister) - viduslaikos Eiropā, atkarībā no konteksta:
- 1. Pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums.
- 2. Cunftes amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: zeļļus un mācekļus. Tikai meistariem bija tiesības piedalīties šrāgu izstrādē un vēlēt cunftes vecāko eltermani, kas reprezentēja cunfti ģildē. Meistari vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini u.c. amatpersonas. Livonijā senākais saglabājušies meistaru tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā.
- 3. Pēc manufaktūru un vēlāk fabriku parādišanās par meistariem sāka dēvēt augstākās kvalifikācijas strādniekus.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.
