Meistars

Meistars (no lat. magister - "pārzinis, priekšnieks, vadītājs", lejasvc. mester, vc. Meister) - viduslaikos Eiropā, atkarībā no konteksta:

1. Pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums.
2. Cunftes amatnieku hierarhijas augstākā pakāpe, kam drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, nolīgt sev palīgus: zeļļus un mācekļus. Tikai meistariem bija tiesības piedalīties šrāgu izstrādē un vēlēt cunftes vecāko eltermani, kas reprezentēja cunfti ģildē. Meistari vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini u.c. amatpersonas. Livonijā senākais saglabājušies meistaru tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā.
3. Pēc manufaktūru un vēlāk fabriku parādišanās par meistariem sāka dēvēt augstākās kvalifikācijas strādniekus.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.