Atšķirības starp "Melngalvji" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Melngalvji''' (lejasvc. ''Swarte hovede'') | + | '''Melngalvji''' (lejasvc. ''Swarte hovede'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Kopš XIV gadsimta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā, Grobiņā. No Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis, audējas un saimnieces (''mejerschen''). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji. | * '''1.''' Kopš XIV gadsimta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā, Grobiņā. No Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis, audējas un saimnieces (''mejerschen''). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji. | ||
| − | * '''2.''' | + | * '''2.''' [[Rīgas Melngalvju biedrība]] |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 6. marts, plkst. 18.48
Melngalvji (lejasvc. Swarte hovede) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kopš XIV gadsimta Livonijas ordeņa ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā, Grobiņā. No Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis, audējas un saimnieces (mejerschen). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji.
- 2. Rīgas Melngalvju biedrība
