Melngalvji
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 6. marts, plkst. 15.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Melngalvji (lejasvc. Swarte hovede) jeb Melngalvju brālība - atkarībā no konteksta:
- 1. Kopš XIV gadsimta Livonijas ordeņa ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā, Grobiņā. No Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis, audējas un saimnieces (mejerschen). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji.
- 2. Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā mori, arī Rīgas brālību sāka saukt par melngalvjiem, bet ēku, kur viņi pulcējās par Melngalvju namu. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās ģildes parauga un bija ar to cieši saistīta.
