Atšķirības starp "Melnsimtnieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Melnsimtnieki''' (no kr. ''черносотенцы'') - nosacīts kopapzīmējums krievu [[Nacionālisms|nacionālistu]] kustībai XX gs. sākumā - Krievu sapulce (''Русское собрание''), Krievu monarhistu partijai (''Русская монархическая партия''), Melnajiem simtiem (''Чёрные Сотни''), Krievu tautas savienībai (''Союз русского народа''), Erceņģeļa Miķeļa savienībai (''Союз Михаила Архангела'') u.c. organizācijām, kas īpaši aktīvi darbojās 1905.-1914. gados. Apzīmējums it kā ņemts no Miņina vadītās Ņižnijnovgorodas [[melnā sotņa|melnās sotņas]] pulkiem, kas XVI gs. darīja galu juku laikiem Maskavas caristē. Uzņemoties "tēvzemes sargu" lomu un misiju aizstāvēt viņuprāt apdraudēto pareizticību, patvaldību un tautiskumu, melnsimtnieki bieži fiziski uzbruka liberāliem vai kospopolītiski noskaņotiem līdzpilsoņiem, politiskām organizācijām un mazākumtautību pārstāvjiem, t.sk. rīkoja ebreju grautiņus (''еврейские погромы''). Sarunvalodā par "melnsimtnieciskiem" dēvēja galēji labējus, monarhistiskus, nacionālistiskus, antisemītiskus uzskatus. 1906. gadā krievu nacionālistu organizāciju pārstāvji Maskavā organizēja kongresu, lai apvienotu visas organizācijas vienā - Atvienotā krievu tauta (''Объединённый русский народ'') - taču jau pēc gada organizācija izjuka. Pēc 1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s lielākā daļa melnsimtnieku organizāciju tika aizliegtas. | + | '''Melnsimtnieki''' (no kr. ''черносотенцы'', an. ''Black Hundreds'', vc. ''Schwarze Hundert bzw. Schwarze Hundertschaften'') - nosacīts kopapzīmējums krievu [[Nacionālisms|nacionālistu]] kustībai XX gs. sākumā - Krievu sapulce (''Русское собрание''), Krievu monarhistu partijai (''Русская монархическая партия''), Melnajiem simtiem (''Чёрные Сотни''), Krievu tautas savienībai (''Союз русского народа''), Erceņģeļa Miķeļa savienībai (''Союз Михаила Архангела'') u.c. organizācijām, kas īpaši aktīvi darbojās 1905.-1914. gados. Apzīmējums it kā ņemts no Miņina vadītās Ņižnijnovgorodas [[melnā sotņa|melnās sotņas]] pulkiem, kas XVI gs. darīja galu juku laikiem Maskavas caristē. Uzņemoties "tēvzemes sargu" lomu un misiju aizstāvēt viņuprāt apdraudēto pareizticību, patvaldību un tautiskumu, melnsimtnieki bieži fiziski uzbruka liberāliem vai kospopolītiski noskaņotiem līdzpilsoņiem, politiskām organizācijām un mazākumtautību pārstāvjiem, t.sk. rīkoja ebreju grautiņus (''еврейские погромы''). Sarunvalodā par "melnsimtnieciskiem" dēvēja galēji labējus, monarhistiskus, nacionālistiskus, antisemītiskus uzskatus. 1906. gadā krievu nacionālistu organizāciju pārstāvji Maskavā organizēja kongresu, lai apvienotu visas organizācijas vienā - Atvienotā krievu tauta (''Объединённый русский народ'') - taču jau pēc gada organizācija izjuka. Pēc 1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s lielākā daļa melnsimtnieku organizāciju tika aizliegtas. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Стогов Д.И. Черносотенцы: Жизнь и смерть за великую Россию / Отв. ред. О. А. Платонов. — М.: Ин-т рус. цивилизации, Алгоритм, 2012. — 672 с. — ISBN 978-5-4261-0004-6 | ||
| + | * Размолодин М.Л. Черносотенные организации губерний Верхнего Поволжья в 1905—1914 гг. (на материалах Ярославской, Костромской и Владимирской губерний. - изд-во Александр Рутман: Ярославль, 2001 | ||
| + | * Размолодин М.Л. О консервативной сущности чёрной сотни / Под ред. проф. Ю. Ю. Иерусалимского. — Ярославль: Нюанс, 2010 | ||
| + | * Размолодин М.Л. Русский вопрос в идеологии чёрной сотни / Под ред. проф. Ю. Ю. Иерусалимского. — Ярославль: Нюанс, 2010 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://scepsis.net/library/id_743.html тепанов С. А. «Черносотенный террор 1905—1907 гг.» - scepsis.net] | ||
| + | * [http://vivovoco.astronet.ru/VV/JOURNAL/RUHIST/BLACK.HTM Омельянчук И. В. Социальный состав черносотенных партий в начале XX века] | ||
| + | * [http://magazines.russ.ru/neva/2006/10/vi27.html Витухновская М. Чёрная сотня под финским судом // Журнал «Нева» № 10 2006] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/statii/2011/rzmldn100konserv.php Размолодин М. Л. Консервативные основы политической проблематики в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/statii/2011/rzmldn100inorod.php Размолодин М. Л. Инородческая проблематика в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/statii/2011/rzmldn100imper.php Размолодин М. Л. Имперская проблематика в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/statii/2011/rzmldn100hrist.php Размолодин М. Л. Защита христианской традиции как основная функция чёрной сотни - Сайт «Хронос»] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/statii/2011/rzmldn_evrvop.php Размолодин М. Л. Еврейский вопрос в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/statii/2010/razm_segment.php Размолодин М. Л. О критериях отнесения к черносотенному сегменту - Сайт «Хронос»] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 12. marts, plkst. 15.47
Melnsimtnieki (no kr. черносотенцы, an. Black Hundreds, vc. Schwarze Hundert bzw. Schwarze Hundertschaften) - nosacīts kopapzīmējums krievu nacionālistu kustībai XX gs. sākumā - Krievu sapulce (Русское собрание), Krievu monarhistu partijai (Русская монархическая партия), Melnajiem simtiem (Чёрные Сотни), Krievu tautas savienībai (Союз русского народа), Erceņģeļa Miķeļa savienībai (Союз Михаила Архангела) u.c. organizācijām, kas īpaši aktīvi darbojās 1905.-1914. gados. Apzīmējums it kā ņemts no Miņina vadītās Ņižnijnovgorodas melnās sotņas pulkiem, kas XVI gs. darīja galu juku laikiem Maskavas caristē. Uzņemoties "tēvzemes sargu" lomu un misiju aizstāvēt viņuprāt apdraudēto pareizticību, patvaldību un tautiskumu, melnsimtnieki bieži fiziski uzbruka liberāliem vai kospopolītiski noskaņotiem līdzpilsoņiem, politiskām organizācijām un mazākumtautību pārstāvjiem, t.sk. rīkoja ebreju grautiņus (еврейские погромы). Sarunvalodā par "melnsimtnieciskiem" dēvēja galēji labējus, monarhistiskus, nacionālistiskus, antisemītiskus uzskatus. 1906. gadā krievu nacionālistu organizāciju pārstāvji Maskavā organizēja kongresu, lai apvienotu visas organizācijas vienā - Atvienotā krievu tauta (Объединённый русский народ) - taču jau pēc gada organizācija izjuka. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas lielākā daļa melnsimtnieku organizāciju tika aizliegtas.
Literatūra par šo tēmu
- Стогов Д.И. Черносотенцы: Жизнь и смерть за великую Россию / Отв. ред. О. А. Платонов. — М.: Ин-т рус. цивилизации, Алгоритм, 2012. — 672 с. — ISBN 978-5-4261-0004-6
- Размолодин М.Л. Черносотенные организации губерний Верхнего Поволжья в 1905—1914 гг. (на материалах Ярославской, Костромской и Владимирской губерний. - изд-во Александр Рутман: Ярославль, 2001
- Размолодин М.Л. О консервативной сущности чёрной сотни / Под ред. проф. Ю. Ю. Иерусалимского. — Ярославль: Нюанс, 2010
- Размолодин М.Л. Русский вопрос в идеологии чёрной сотни / Под ред. проф. Ю. Ю. Иерусалимского. — Ярославль: Нюанс, 2010
Resursi internetā par šo tēmu
- тепанов С. А. «Черносотенный террор 1905—1907 гг.» - scepsis.net
- Омельянчук И. В. Социальный состав черносотенных партий в начале XX века
- Витухновская М. Чёрная сотня под финским судом // Журнал «Нева» № 10 2006
- Размолодин М. Л. Консервативные основы политической проблематики в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»
- Размолодин М. Л. Инородческая проблематика в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»
- Размолодин М. Л. Имперская проблематика в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»
- Размолодин М. Л. Защита христианской традиции как основная функция чёрной сотни - Сайт «Хронос»
- Размолодин М. Л. Еврейский вопрос в идеологии чёрной сотни - Сайт «Хронос»
- Размолодин М. Л. О критериях отнесения к черносотенному сегменту - Сайт «Хронос»
