Melnā sotņa

Melnā sotņa (no kr. чёрная сотня - melnais simts) - atkarībā no konteksta:

• Maskavas lielkņazistē un caristē sociāla kategorija, slabadu iedzīvotāji, kas bija sadalīti t.s. "melnajās sotņās" ("melnie /prastie/ simti" - kr. чёрные /низовые/ сотни) kā slabadas vai kvartālu kopienās (cara Mihaila Romanova laikā Maskavā bija 10 melnās sotņas) - kas līdzīgs Rietumeiropas ģildēm. Viena melnās sotņas locekļa parādi attiecās uz visu kopienu. Tā arī pildīja klaušas pilsētā vai slabadā (remontēja un uzturēja ielas, tiltus, uzturēja dienesta viesnīcas, vietējās amatpersonas u.tml.).
• XX gs. sākumā Krievijas impērijā 1905.-1907. gados krievu monarhistiska nacionālistu kustība - t.s. melnsimtnieki - kas uzstājoties ar nacionālistiskiem (šovinistiskiem), monarhistiskiem un antisemītiskiem lozungiem, it kā valsts glābšanas vārdā rīkoja masu grautiņus un uzbrukumus nekrieviem (galvenokārt ebrejiem). Mūsdienu Latvijas teritorijā, pēc baumām no Iekškrievijas, par "melno sotņu" aplami dēvēja soda ekspedīcijas, kas 1906.-1907. gados apspieda 1905. gada revolūcijas nemierus un vajāja nemierniekus.

Literatūra par šo tēmu

• Костомаров Н. И. Очерк Торговли Московскаго государства в XVI и XVII Столетиях. - Вь Тип. Н. Тиблена и Комп.: С-Петербург, 1862, стр. 145-146