Mezolīts

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 19. novembris, plkst. 20.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Literatūra par šo tēmu)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mezolīts – vidējais akmens laikmets, aptver laika posmu XII-IX g.tk. p.m.ē. (Tuvajos Austrumos) un X-IV g.tk. p.m.ē. (Eiropā), kas atbilst preboreālā, boreālā un atlantiskā klimata periodam. Cilvēki medīja mazos un vidējos zvērus, zvejoja, vāca augu barību. Raksturīgi mikrolīti (bieži ģeom. formas), šaujamais loks, harpūnas, žebērkļi, tīkli, [vienkoce]]s. Mītnes bija viegi slietņi vai būdas upju un ezeru tuvumā. Pieradināti pirmie mājdzīvnieki (suns). Levantē IX-VIII g.tk. p.m.ē. parādās zemkopības aizmetņi. Raksturīgākās ir: Azilas kultūra, Tardenuā kultūra, Lingbi kultūra, Maglemoses kultūra, Ertebeles kultūra, Fosnas kultūra, Komsas kultūra, Askolas kultūra, Suomusjervi kultūra, Svidras kultūra, Kundas kultūra u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 118. lpp.
  • Gerhards Guntis. Mezolīta iedzīvotāju paleoekoloģiskās izpētes daži aspekti. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2001., Nr3., - 38.-59. lpp.