Atšķirības starp "Milētas skola" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Milētas skola''' jeb '''Jonijas skola''' - Milētas (''Μίλητος, Milētos'') [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]] VI gs.p.m.ē. izveidojusies pirmssokrātisko filosofu (dabas filosofija un kosmoloģija) skola, kura lika pamatus sengrieķu filosofijai un Rietumu filosofijai kā tādai, liekot pamatus sengrieķu kosmogonijai, astronomijai, ģeometrijai, matemātikai, ģeogrāfijai, ģeoloģijai utt. Ideju pamatā bija tēze par visu pasauli vienojošu pirmelementu. Par vienību, kas ir pamatā parādību bezgalīgajai daudzveidībai, uzskatīja ko vielisku - ūdeni, gaisu u.tml.  Milētieši veica pirmos zinātniskos atklājumus matemātikā, ģeogrāfijā un astronomijā. Spilgtākie tās pārstāvji bija [[Taless no Milētas|Taless]], [[Anaksimandrs no Milētas|Anaksimandrs]], [[Anaksimens no Milētas|Anaksimens]], [[Hēraklits no Efesas]], pie vēlīnajiem milētiešiem pieskaitāmi Hipons un [[Diogens no Apolonijas]] (V gs.p.m.ē.).
+
'''Milētas skola''' jeb '''Jonijas skola''' - Milētas (''Μίλητος, Milētos'') [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]] VI gs.p.m.ē. izveidojusies pirmssokrātisko filosofu (dabas filosofija un kosmoloģija) skola, kura lika pamatus sengrieķu filosofijai un Rietumu filosofijai kā tādai, liekot pamatus sengrieķu kosmogonijai, astronomijai, ģeometrijai, matemātikai, ģeogrāfijai, ģeoloģijai utt. Ideju pamatā bija tēze par visu pasauli vienojošu pirmelementu. Par vienību, kas ir pamatā parādību bezgalīgajai daudzveidībai, uzskatīja ko vielisku - ūdeni, gaisu u.tml.  Milētieši veica pirmos zinātniskos atklājumus matemātikā, ģeogrāfijā un astronomijā. Spilgtākie tās pārstāvji bija [[Taless no Milētas|Taless]], [[Anaksimandrs no Milētas|Anaksimandrs]], [[Anaksimens no Milētas|Anaksimens]], [[Hērakleits no Efesa]], pie vēlīnajiem milētiešiem pieskaitāmi Hipons un [[Diogens no Apolonijas]] (V gs.p.m.ē.).
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. oktobris, plkst. 07.53

Milētas skola jeb Jonijas skola - Milētas (Μίλητος, Milētos) polisā, Mazāzijā VI gs.p.m.ē. izveidojusies pirmssokrātisko filosofu (dabas filosofija un kosmoloģija) skola, kura lika pamatus sengrieķu filosofijai un Rietumu filosofijai kā tādai, liekot pamatus sengrieķu kosmogonijai, astronomijai, ģeometrijai, matemātikai, ģeogrāfijai, ģeoloģijai utt. Ideju pamatā bija tēze par visu pasauli vienojošu pirmelementu. Par vienību, kas ir pamatā parādību bezgalīgajai daudzveidībai, uzskatīja ko vielisku - ūdeni, gaisu u.tml. Milētieši veica pirmos zinātniskos atklājumus matemātikā, ģeogrāfijā un astronomijā. Spilgtākie tās pārstāvji bija Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Hērakleits no Efesa, pie vēlīnajiem milētiešiem pieskaitāmi Hipons un Diogens no Apolonijas (V gs.p.m.ē.).

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14., 275. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu