Atšķirības starp "Mincers Tomass" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Minzer.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Minzer.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Tomass Mincers''' (1490.-1525.) - [[Protestantisms|protestantu]] sludinātājs, [[Luters Mārtiņš|Lutera]] sekotājs, viens no vācu zemnieku kara (1525.) iedevesmotājiem. | + | '''Tomass Mincers''' (''Thomas Müntzer'', 1490.-1525.) - [[Protestantisms|protestantu]] sludinātājs, [[Luters Mārtiņš|Lutera]] sekotājs, viens no vācu zemnieku kara (1525.) iedevesmotājiem. |
1919. gadā Mincers īsu laiku uzturējās Jīterbogā, kur Lieldienu svinību laikā viņā publiski asi uzstājās ar aicinājumiem pret [[Pāvests|pāvesta]] autoritāti un [[Svētais|svēto]] pielūgsmi. Maija sākumā Minceram nācās pilsētu atstāt.<ref>Jīterbogā fiksēts pirmais polemiskais sacerējums pret Minceru, kurā pirmo reizi drukātā tekstāi kā lamu vārds bija lietots apzīmējums "luterānis".</ref> Tomass ieradās Vitenbergā, kur tikās ar Luteru, bet pēc tam kārcēļās uz dzīvi Orlamindē pie Konrāda Gliča, kur nodevies teologu - Johana Taulera, Joahima no Floras u.c., - rakstu studijām. 1520. gada aprīļa vidū Minceram pēc Lutera rekomendācijas piedāvāja sludinātāja vietu kādā no Cvikavas baznīcām Saksijā. | 1919. gadā Mincers īsu laiku uzturējās Jīterbogā, kur Lieldienu svinību laikā viņā publiski asi uzstājās ar aicinājumiem pret [[Pāvests|pāvesta]] autoritāti un [[Svētais|svēto]] pielūgsmi. Maija sākumā Minceram nācās pilsētu atstāt.<ref>Jīterbogā fiksēts pirmais polemiskais sacerējums pret Minceru, kurā pirmo reizi drukātā tekstāi kā lamu vārds bija lietots apzīmējums "luterānis".</ref> Tomass ieradās Vitenbergā, kur tikās ar Luteru, bet pēc tam kārcēļās uz dzīvi Orlamindē pie Konrāda Gliča, kur nodevies teologu - Johana Taulera, Joahima no Floras u.c., - rakstu studijām. 1520. gada aprīļa vidū Minceram pēc Lutera rekomendācijas piedāvāja sludinātāja vietu kādā no Cvikavas baznīcām Saksijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. jūnijs, plkst. 09.42
Tomass Mincers (Thomas Müntzer, 1490.-1525.) - protestantu sludinātājs, Lutera sekotājs, viens no vācu zemnieku kara (1525.) iedevesmotājiem.
1919. gadā Mincers īsu laiku uzturējās Jīterbogā, kur Lieldienu svinību laikā viņā publiski asi uzstājās ar aicinājumiem pret pāvesta autoritāti un svēto pielūgsmi. Maija sākumā Minceram nācās pilsētu atstāt.[1] Tomass ieradās Vitenbergā, kur tikās ar Luteru, bet pēc tam kārcēļās uz dzīvi Orlamindē pie Konrāda Gliča, kur nodevies teologu - Johana Taulera, Joahima no Floras u.c., - rakstu studijām. 1520. gada aprīļa vidū Minceram pēc Lutera rekomendācijas piedāvāja sludinātāja vietu kādā no Cvikavas baznīcām Saksijā.
Par Reformācijas galveno uzdevumu uzskatīja ne tik daudz kristietības reformēšanu, cik sabiedrībā valdošo sociālo attiecību principiālu maiņu. Uzskati visai eklektiski, liela viduslaiku herētiķu kustību un sabiedrības zemākajos slāņos valdošā misticisma ietekme. Pēc Mincera domām, cilvēki dalās "izredzētajos" jeb "taisnajos" un "atstumtajos" jeb "nešķīstajos", kurus jāiznīcina. Izredzētie pakļauj savas ieceres un rīcību cīņai par Dieva valstības nodibināšanu zemes virsū, par tādu dzīves iekārtu, kad varu īsteno "tauta", bet visa manta kļūst kopēja. Ikviens pēc vajadzības visu saņem no kopienas.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Jīterbogā fiksēts pirmais polemiskais sacerējums pret Minceru, kurā pirmo reizi drukātā tekstāi kā lamu vārds bija lietots apzīmējums "luterānis".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 276. lpp.
- Šteklijs A. Tomass Mincers. - Liesma: Rīga, 1970., 288 lpp.
