Atšķirības starp "Ministeriālis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Ministeriālis''' (no lat. ''minister'' - "kalps"; viduslat. ''ministeriales'', vāc. ''Dienstmann'') - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:
 
'''Ministeriālis''' (no lat. ''minister'' - "kalps"; viduslat. ''ministeriales'', vāc. ''Dienstmann'') - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:
* '''1.''' [[Franku valsts|Franku valstī]] sākotnēji augstākās amatpersonas [[Karalis|karaļa]] galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji [[Province|provincēs]].
+
* '''1.''' [[Franku valsts|Franku valstī]] sākotnēji augstākā amatpersona [[Karalis|karaļa]] galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvis [[Province|provincē]].
 
* '''2.''' Vācu zemēs viduslaikos sākotnēji nebrīvs cilvēks. Vēlāk īpašs [[Monarhs|monarha]] kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa [[Karadraudze|karadraudzē]]. XI gs. ''ministeriāļi'' sāka veidot īpašu [[Kārta|kārtu]], kas dzīvoja pēc t.s. ''dienesta tiesībām'' (lat. ''ius officiale'', vāc. ''Dienstrecht'') ar savu "galma tiesu" (vāc. ''Hofgericht''). Pretēji [[Vasalis|vasaļiem]], kuri savu [[Lēnis|lēņa]] dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ''ministeriāļi'' jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga. Kaut arī vēlāk arī ''ministeriāļiem'' algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā [[Bruņniecība|bruņinieku]] lēņi. Taču ar laiku arī ''ministeriāļiem'' tika piešķirti īsti lēņi, un pamazām zuda robeža starp ''ministeriāļiem'' un lēņa vīriem.
 
* '''2.''' Vācu zemēs viduslaikos sākotnēji nebrīvs cilvēks. Vēlāk īpašs [[Monarhs|monarha]] kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa [[Karadraudze|karadraudzē]]. XI gs. ''ministeriāļi'' sāka veidot īpašu [[Kārta|kārtu]], kas dzīvoja pēc t.s. ''dienesta tiesībām'' (lat. ''ius officiale'', vāc. ''Dienstrecht'') ar savu "galma tiesu" (vāc. ''Hofgericht''). Pretēji [[Vasalis|vasaļiem]], kuri savu [[Lēnis|lēņa]] dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ''ministeriāļi'' jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga. Kaut arī vēlāk arī ''ministeriāļiem'' algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā [[Bruņniecība|bruņinieku]] lēņi. Taču ar laiku arī ''ministeriāļiem'' tika piešķirti īsti lēņi, un pamazām zuda robeža starp ''ministeriāļiem'' un lēņa vīriem.
 
* '''3.''' Rātes ministeriālis (vāc. ''Rathsdiener'') – algots rātes kalpotājs (XVII gs. [[Libava|Libavā]] - 60 [[Dālderis|dālderu]] alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).
 
* '''3.''' Rātes ministeriālis (vāc. ''Rathsdiener'') – algots rātes kalpotājs (XVII gs. [[Libava|Libavā]] - 60 [[Dālderis|dālderu]] alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. jūnijs, plkst. 20.56

Ministeriālis (no lat. minister - "kalps"; viduslat. ministeriales, vāc. Dienstmann) - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Franku valstī sākotnēji augstākā amatpersona karaļa galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvis provincē.
  • 2. Vācu zemēs viduslaikos sākotnēji nebrīvs cilvēks. Vēlāk īpašs monarha kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa karadraudzē. XI gs. ministeriāļi sāka veidot īpašu kārtu, kas dzīvoja pēc t.s. dienesta tiesībām (lat. ius officiale, vāc. Dienstrecht) ar savu "galma tiesu" (vāc. Hofgericht). Pretēji vasaļiem, kuri savu lēņa dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ministeriāļi jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga. Kaut arī vēlāk arī ministeriāļiem algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā bruņinieku lēņi. Taču ar laiku arī ministeriāļiem tika piešķirti īsti lēņi, un pamazām zuda robeža starp ministeriāļiem un lēņa vīriem.
  • 3. Rātes ministeriālis (vāc. Rathsdiener) – algots rātes kalpotājs (XVII gs. Libavā - 60 dālderu alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu