Ministeriālis

No ''Vēsture''
Versija 2019. gada 28. decembris, plkst. 15.52, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ministeriālis (no lat. minister - "kalps"; viduslat. ministeriales, angl. ministerialis, vāc. Ministeriale, Dienstmann, fr. ministériel, kr. министериал) - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Franku valstī sākotnēji augstākā amatpersona karaļa galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvis provincē.
  • 2. Vācu zemēs sākotnēji dižciltīgo firstu (karaļa, grāfu), kā arī bīskapu un abatu nebrīvie kalpotāji - atsevišķiem nebrīviem iedzīvotājiem uzticēja svarīgākas funkcijas, piemēram, piedalīšanos karagājienos, domēņu pārvaldi un cietokšņu aizstāvēšanu, taču tas nebūt nenozīmēja izmaiņas viņa sociālajā statusā.. Vēlāk īpašs monarha kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa karadraudzē. XI gs. ministeriāļi sāka veidot īpašu kārtu, kas dzīvoja pēc t.s. dienesta tiesībām (lat. ius officiale, vāc. Dienstrecht) ar savu "galma tiesu" (vāc. Hofgericht). Pretēji vasaļiem, kuri savu lēņa dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ministeriāļi jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga. Kaut arī vēlāk arī ministeriāļiem algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā bruņinieku lēņi. Ministeriāļi bieži mēģināja iegūt dienesta lēņus no vairākiem kungiem vai rast atbalstu augošajās pilsētās; ministeriālis varēja aizbēgt no sava kunga uz citu zemi un kļūt par turienes zemes kunga vasali. Taču ar laiku arī ministeriāļiem tika piešķirti īsti lēņi, un pamazām zuda robeža starp ministeriāļiem un lēņa vīriem.
  • 3. Rātes ministeriālis (vāc. Rathsdiener) – algots rātes kalpotājs (XVII gs. Libavā - 60 dālderu alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).
  • 4. Tiesas ministeriālis (Ministerial) - Kurzemes un Zemgales hercogistē zemākais tiesas ierēdnis, iznēsāja tiesu pavēstes. Šāda amatpersona bija katrā no četrām hercogistes pirmās instances tiesām (Tukuma, Kuldīgas, Jelgavas un Sēlpils).

Skat. arī: Magdeburgas dienesta tiesības

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.
  • Arnold Benjamin. German Knighthood 1050–1300. - Clarendon Press: Oxford, 1985
  • Wörterbuch der Burgen, Schlösser und Festungen. - Reclam: Stuttgart, 2004, ISBN 3-15-010547-1
  • Josef Fleckenstein. Rittertum und ritterliche Welt. - Siedler: Berlin, 2002, ISBN 3-88680-733-9
  • Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. - Oldenbourg Verlag: München, 2004, ISBN 3-486-55083-7
  • Harald Herzog. Burgen und Schlösser. Geschichte und Typologie der Adelssitze im Kreis Euskirchen. - Rheinland-Verlag: Köln, 1989
  • Jan Ulrich Keupp. Dienst und Verdienst. Die Ministerialen Friedrich Barbarossas und Heinrichs VI. - Hiersemann: Stuttgart, 2002, ISBN 3-7772-0229-0
  • Fleckenstein Josef. Rittertum und ritterliche Welt. - Berlin, 2002

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ministeriālis&oldid=70845"