Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret [[Džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjiņ impērija]]s un [[Tatāri|tatāru]] koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
+
'''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret [[Džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjiņ impērija]]s un [[Tatāri|tatāru]] koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
 
* Lielā hana uluss
 
* Lielā hana uluss
 
* Džuči uluss jeb [[Zelta orda]]
 
* Džuči uluss jeb [[Zelta orda]]
 
* Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]]
 
* Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]]
 
* Čagataja uluss
 
* Čagataja uluss
1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā [[Juaņu dinastija]]s vara tika gāzta, nodibināta ''Min'' dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot ''Juaņ'' impēriju bija neveiksmīgi. Čingiz-hana dēlu ulusi kļuva par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites.
+
1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā [[Juaņu dinastija]]s vara tika gāzta, nodibināta [[Minu dinastija]] un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz stepi. Mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot impēriju bija neveiksmīgi. Ulusi sen bija kļuvuši par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites.  
 
 
Pašu Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja [[Oirati|oiratu]] hans Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar ''Min'' dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdanu no troņa gāza un tā valsti iekaroja [[mandžūri]] 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā ''Ciņ'' impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru ''Ciņ'' impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika ''Ciņ'' impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. februāris, plkst. 06.54

Mongoļu valsts jeb Mongoļu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums Hamag mongol ulus (Хамаг Монгол Улус) attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu Dzjiņ impērijas un tatāru koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:

1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņu dinastijas vara tika gāzta, nodibināta Minu dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz stepi. Mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot impēriju bija neveiksmīgi. Ulusi sen bija kļuvuši par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu