Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]] | * Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]] | ||
* Čagataja uluss | * Čagataja uluss | ||
| − | 1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. | + | 1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. 1368. gadā ķīniešu sacelšanās rezultātā [[Juaņu dinastija]]s vara tika gāzta, nodibināta [[Minu dinastija]] un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz stepi. Mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot impēriju bija neveiksmīgi. Ulusi sen bija kļuvuši par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. februāris, plkst. 06.55
Mongoļu valsts jeb Mongoļu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums Hamag mongol ulus (Хамаг Монгол Улус) attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu Dzjiņ impērijas un tatāru koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
- Lielā hana uluss
- Džuči uluss jeb Zelta orda
- Hulagu uluss jeb Ilhanu valsts
- Čagataja uluss
1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. 1368. gadā ķīniešu sacelšanās rezultātā Juaņu dinastijas vara tika gāzta, nodibināta Minu dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz stepi. Mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot impēriju bija neveiksmīgi. Ulusi sen bija kļuvuši par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Mongolian History-Online Resources
- Master Bibliography on The Mongol Empire, Central Asia, Eurasian Travellers, the History of War, and the Barbarian World
