Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - nosacīts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstiskam veidojumam, kas radās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē.
+
'''Mongoļu impērija''' - nekonkrēts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstisku veidojumu kopumam, kas radās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Kā reāla nomadu impērija šāds valstisks veidojums pastāvēja 1211.–1271. gados: 1206. gadā senmongoļu hans [[Temudžins]], pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā [[mongoļu armija]] iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
 +
* Lielā hana uluss (mūsdienu Mongolijas teritorija ar apkaimes zemēm);
 +
* Džuči uluss jeb [[Zelta orda]];
 +
* Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]];
 +
* Čagataja uluss.
 +
1271. gadā [[Hubilaj-hans]] (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu dinastija|Juaņu impērijas]] nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm.
  
Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret [[Džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjin impērija]]s un [[Tatāri|tatāru]] koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā [[mongoļu armija]] iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai, izveidojot cilvēces vēsturē teritorijas ziņā lielāko valsti. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
+
Politisku iemeslu dēļ Ķīnas historiogrāfijā (un daudzu citu valstu zinātnieku vidū, kur pārņemts šis prncips) pieņemts pārējās mongoļu iekarotās teritorijas ārpus Juaņu impērijas dēvēt par "Mongoļu impēriju", kaut ''de iure'' tās bija pakļautas Juaņu impērijai kā vasaļvalstis vai pat kā provinces.
* Lielā hana uluss
 
* Džuči uluss jeb [[Zelta orda]]
 
* Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]]
 
* Čagataja uluss
 
1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūzdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 08.10

Mongoļu impērija - nekonkrēts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstisku veidojumu kopumam, kas radās mongoļu cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Kā reāla nomadu impērija šāds valstisks veidojums pastāvēja 1211.–1271. gados: 1206. gadā senmongoļu hans Temudžins, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā mongoļu armija iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:

  • Lielā hana uluss (mūsdienu Mongolijas teritorija ar apkaimes zemēm);
  • Džuči uluss jeb Zelta orda;
  • Hulagu uluss jeb Ilhanu valsts;
  • Čagataja uluss.

1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm.

Politisku iemeslu dēļ Ķīnas historiogrāfijā (un daudzu citu valstu zinātnieku vidū, kur pārņemts šis prncips) pieņemts pārējās mongoļu iekarotās teritorijas ārpus Juaņu impērijas dēvēt par "Mongoļu impēriju", kaut de iure tās bija pakļautas Juaņu impērijai kā vasaļvalstis vai pat kā provinces.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu