Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mongoļu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko valsti cilvēces vēsturē.
+
'''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko valsti cilvēces vēsturē.
* {{val-mn|Хамаг Монгол Улус}}, ''Hamag mongol ulus'' (1120(?).-1165.)
+
* Хамаг Монгол Улус, (''Hamag mongol ulus'') 1120?.-1165. g.
* {{val-mn|Йекэ Монгол Улус'}}), ''Ihe mongol ulus'' (1211.–1271.)
+
* Йекэ Монгол Улус ''Ihe mongol ulus'' (1211.–1271.)
* [[Juaņ impērija]] (1271.-1368.)
+
* Juaņu impērija (1271.-1368.)
  
Pirmais mongoļu valstiskais veidojums ''Hamag mongol ulus'' attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem, kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu ''Dzjiņ'' impērijas un tatāru koalīciju. Cilšu vadoņu kopsapulcē (''kurultai'') par pirmo visu mongoļu haganu ievēlēja Habul'u. Pēdējais mongoļu hans Hadan's tika noindēts diplomātisko pārrunu laikā ap 1165. gadu, un pēc viņa nāves valsts beidza pastāvēt, sadrumstalojoties atkal atsevišķās ciltīs. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Čingiz-hans|Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja [[Mongoļu impērija|mongoļu impērijas]] izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans|Čingizs hans]]" (vēstures literatūrā pieņemts vārdu un titulu izrunāt un rakstīt gandrīz kopā, ar apostrofu: Čingiz-hans). 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: ''Jeke Mongol ulus'' (Dižā Mongoļu valsts), ar galvaspilsētu Karakorumu.
+
Pirmais mongoļu valstiskais veidojums ''Hamag mongol ulus'' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu ''Dzjiņ'' impērijas un tatāru koalīciju. Cilšu vadoņu kopsapulcē (''kurultai'') par pirmo visu mongoļu haganu ievēlēja Habul'u. Pēdējais mongoļu hans Hadan's tika noindēts diplomātisko pārrunu laikā ap 1165. gadu, un pēc viņa nāves valsts beidza pastāvēt, sadrumstalojoties atkal atsevišķās ciltīs. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Čingiz-hans|Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans|Čingizs hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: ''Jeke Mongol ulus'' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. ''Kublai'', mong. ''Sečen-han'', ķīn. ''Hu-bi-le'', pēcnāves vārds ''Ši-dzu'' - 世祖) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot ''Juaņ'' impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā ''Juaņ'' dinastijas vara tika gāzta, nodibināta ''Min'' dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot ''Juaņ'' impēriju bija neveiksmīgi. Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar ''Min'' dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā ''Ciņ'' impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru ''Ciņ'' impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika ''Ciņ'' impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam.
 
 
* 1229. gadā lielajā kurultajā par hanu un imperatoru ievēlēja Čingiz-hana trešo dēlu Ugedeju (1187.-11.11.1241.; lat. ''Occadai'', mong. ''Ögädäi'', tjurk. ''Oktai'', ķīn. ''Taidzun'' - 窝阔台, pēcnāves vārds ''Inveņ huandi''), Čingiz-hana dēlu. Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, pabeidzot Ziemeļķīnas ''Dzjiņ'' impērijas un Priekšāzijas iekarošanu, kā arī pakļaujot Koreju un Austrumeiropu līdz Donavas grīvai. Veicināja tirdzniecības attīstību.
 
* 1246. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja mirušā Ugedej-hana dēlu Gujuku (1205.-1248.; lat. ''Cuiuc'', ''Kuiuk'', ''Gog haam'', ''Ken-han'', arm. ''Giug-han'', ķīn. ''Gui-ju'', pēcnāves vārds ''Din-dzun, Dzjaņpin-huandi''). Kāpis tronī, pieņēma titulu “dalai-han”. Kristietis un kristīgās baznīcas aizgādnis. Atsāka mongoļu ekspansiju Dienvidķīnā.
 
* 1251. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja Tuluja dēlu Munke ([[1208]].-11.08.[[1259]].; tjurk. ''Mengu'', mong. ''Monke-hagan'', pers. ''Mengu-kaan'', ķīn. ''Men-ge'', pēcnāves vārds ''Sjaņ-dzun''). Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, iebrūkot Dienvidķīnas Sun impērijā, iekarojot Irānu un Abasīdu kalifātu mūsdienu Irākā.
 
*1260. gadā divos dažādos kurultajos, kurā nevienā nebija kvoruma, ievēlēja divus hanus un imperatorus – Tuluja dēlus Hubilaju (karavadoņu kurultajā Ķīnā) un Arig-Bugi (impērijas aristokrātijas kurultajā Mongolijā). Četrus gadus ilgušajā pilsoņu karā uzvarēja Hubilaj-hans (23.09.[[1215]].-18.02.[[1294]].; tjurk. ''Kublai'', mong. ''Sečen-han'', ķīn. ''Hu-bi-le'', pēcnāves vārds ''Ši-dzu'' - 世祖). 1271. gadā viņš izsludināja mongoļu impēriju ''Eke Mongol ulus'' par likvidētu, tās vietā pasludinot ''Juaņ'' impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm.
 
 
 
Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā ''Juaņ'' dinastijas vara tika gāzta, nodibināta ''Min'' dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot ''Juaņ'' impēriju bija neveiksmīgi. Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar ''Min'' dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā ''Ciņ'' impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru ''Ciņ'' impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika ''Ciņ'' impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam.
 
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. marts, plkst. 19.12

Mongoļu valsts jeb Mongoļu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko valsti cilvēces vēsturē.

  • Хамаг Монгол Улус, (Hamag mongol ulus) 1120?.-1165. g.
  • Йекэ Монгол Улус Ihe mongol ulus (1211.–1271.)
  • Juaņu impērija (1271.-1368.)

Pirmais mongoļu valstiskais veidojums Hamag mongol ulus (Хамаг Монгол Улус) attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu Dzjiņ impērijas un tatāru koalīciju. Cilšu vadoņu kopsapulcē (kurultai) par pirmo visu mongoļu haganu ievēlēja Habul'u. Pēdējais mongoļu hans Hadan's tika noindēts diplomātisko pārrunu laikā ap 1165. gadu, un pēc viņa nāves valsts beidza pastāvēt, sadrumstalojoties atkal atsevišķās ciltīs. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingizs hans". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. Kublai, mong. Sečen-han, ķīn. Hu-bi-le, pēcnāves vārds Ši-dzu - 世祖) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņ impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņ dinastijas vara tika gāzta, nodibināta Min dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot Juaņ impēriju bija neveiksmīgi. Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar Min dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā Ciņ impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru Ciņ impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika Ciņ impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam.

Resursi internetā par šo tēmu