Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Juaņu impērija (1271.-1368.) | * Juaņu impērija (1271.-1368.) | ||
| − | Pirmais mongoļu valstiskais veidojums ''Hamag mongol ulus'' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu ''Dzjiņ'' impērijas un tatāru koalīciju. Cilšu vadoņu kopsapulcē (''kurultai'') par pirmo visu mongoļu haganu ievēlēja Habul'u. Pēdējais mongoļu hans Hadan's tika noindēts diplomātisko pārrunu laikā ap 1165. gadu, un pēc viņa nāves valsts beidza pastāvēt, sadrumstalojoties atkal atsevišķās ciltīs. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Čingiz-hans|Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans|Čingizs hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: ''Jeke Mongol ulus'' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. ''Kublai'', mong. ''Sečen-han'', ķīn. ''Hu-bi-le'', pēcnāves vārds ''Ši-dzu'' - 世祖) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot '' | + | Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu ''Dzjiņ'' impērijas un tatāru koalīciju. Cilšu vadoņu kopsapulcē (''kurultai'') par pirmo visu mongoļu haganu ievēlēja Habul'u. Pēdējais mongoļu hans Hadan's tika noindēts diplomātisko pārrunu laikā ap 1165. gadu, un pēc viņa nāves valsts beidza pastāvēt, sadrumstalojoties atkal atsevišķās ciltīs. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Čingiz-hans|Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans|Čingizs hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. ''Kublai'', mong. ''Sečen-han'', ķīn. ''Hu-bi-le'', pēcnāves vārds ''Ši-dzu'' - 世祖) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot '''''Juaņu impērijas''' nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā ''Juaņ'' dinastijas vara tika gāzta, nodibināta ''Min'' dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot ''Juaņ'' impēriju bija neveiksmīgi. Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar ''Min'' dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā ''Ciņ'' impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru ''Ciņ'' impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika ''Ciņ'' impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. marts, plkst. 19.14
Mongoļu valsts jeb Mongoļu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko valsti cilvēces vēsturē.
- Хамаг Монгол Улус, (Hamag mongol ulus) 1120?.-1165. g.
- Йекэ Монгол Улус Ihe mongol ulus (1211.–1271.)
- Juaņu impērija (1271.-1368.)
Pirmais mongoļu valstiskais veidojums Hamag mongol ulus (Хамаг Монгол Улус) attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu Dzjiņ impērijas un tatāru koalīciju. Cilšu vadoņu kopsapulcē (kurultai) par pirmo visu mongoļu haganu ievēlēja Habul'u. Pēdējais mongoļu hans Hadan's tika noindēts diplomātisko pārrunu laikā ap 1165. gadu, un pēc viņa nāves valsts beidza pastāvēt, sadrumstalojoties atkal atsevišķās ciltīs. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingizs hans". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. Kublai, mong. Sečen-han, ķīn. Hu-bi-le, pēcnāves vārds Ši-dzu - 世祖) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņ dinastijas vara tika gāzta, nodibināta Min dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot Juaņ impēriju bija neveiksmīgi. Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar Min dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā Ciņ impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru Ciņ impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika Ciņ impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam.
