Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu ''Dzjiņ'' impērijas un tatāru koalīciju. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Čingiz-hans|Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot '''''Juaņu impērijas''''' nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā ''Juaņ'' dinastijas vara tika gāzta, nodibināta ''Min'' dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot ''Juaņ'' impēriju bija neveiksmīgi. Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar ''Min'' dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā ''Ciņ'' impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru ''Ciņ'' impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika ''Ciņ'' impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam. | + | '''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu ''Dzjiņ'' impērijas un tatāru koalīciju. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Čingiz-hans|Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu: |
| + | * Lielā hana uluss | ||
| + | * Džuči uluss | ||
| + | * Hulagu uluss | ||
| + | * Čagataja uluss | ||
| + | 1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot '''''Juaņu impērijas''''' nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā ''Juaņ'' dinastijas vara tika gāzta, nodibināta ''Min'' dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot ''Juaņ'' impēriju bija neveiksmīgi. Čingiz-hana dēlu ulusi kļuva par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites. | ||
| + | |||
| + | Pašu Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar ''Min'' dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā ''Ciņ'' impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru ''Ciņ'' impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika ''Ciņ'' impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 7. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/History/fillips/index.php Филлипс Э. Монголы. Основатели империи Великих ханов.] | * [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/History/fillips/index.php Филлипс Э. Монголы. Основатели империи Великих ханов.] | ||
| − | * [http://www.tataroved.ru/publicat/ulus.pdf Источниковедение истории Улуса Джучи (Золотой Орды). От Калки до Астрахани. 1223-1556. - Казань, 2001. | + | * [http://www.tataroved.ru/publicat/ulus.pdf Источниковедение истории Улуса Джучи (Золотой Орды). От Калки до Астрахани. 1223-1556. - Казань, 2001. – 428 с. (.pdf)] |
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. marts, plkst. 22.26
Mongoļu valsts jeb Mongoļu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Pirmais mongoļu valstiskais veidojums Hamag mongol ulus (Хамаг Монгол Улус) attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (1120?.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu Dzjiņ impērijas un tatāru koalīciju. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
- Lielā hana uluss
- Džuči uluss
- Hulagu uluss
- Čagataja uluss
1271. gadā Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsdienu Pekina). Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Mongoļu valsts 1206. gada robežās atgriezās pēc 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņ dinastijas vara tika gāzta, nodibināta Min dinastija un impērija, bet pēdējais mongoļu imperators Togan Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot Juaņ impēriju bija neveiksmīgi. Čingiz-hana dēlu ulusi kļuva par suverēnām zemēm, kaut kultūras un asinsradniecības saites turpināja saistīt to elites.
Pašu Mongoliju pārņēma iekšējās jukas un čingizīdu cīņa par varu, ko retumis pārtrauca kāds spēcīgāks hans, līdz 1412. gadā centrālo Mongoliju iekaroja oiratu valdnieks Mahamu. Nopietns mēģinājums atjaunot zudušo mongoļu impēriju bija laikā no 1491. līdz 1583. gadam, kad mongoļu Dajan-hans un tā mantinieki veiksmīgi atguva lielāko daļu Mongolijas un atspieda oiratus uz rietumiem, sekmīgi karoja ar Min dinastiju. Pēdējo mongoļu lielo hanu Ligdan’u no troņa gāza un tā valsti iekaroja mandžūri 1643. gadā, izveidojot Ķīnas un Mongolijas teritorijā Ciņ impēriju. Pēdējais mēģinājums atjaunot mongoļu valsti bija XVII gs. otrajā pusē, kad rietummongoļi čorosi, izveidojuši Kašgaras hanisti, sāka ekspansiju uz austrumiem un iekaroja Tibetu un centrālo Mongoliju. XVIII gs. mandžūru Ciņ impērija kopā ar austrummongoļiem korčiniem tos sakāva, bet 1758. gadā Kašgaru pievienoja impērijai. Mongoļi, sadrumstaloti sīkos hanu ulusos, tā arī palika Ciņ impērijas vasaļi, bet Mongolija tāpat kā Tibeta – impērijas protektorāts līdz pat 1912. gadam.
Resursi internetā par šo tēmu
- Mongolian History-Online Resources
- Master Bibliography on The Mongol Empire, Central Asia, Eurasian Travellers, the History of War, and the Barbarian World
