Atšķirības starp "Morgans Henrijs Luiss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
5. rindiņa: 5. rindiņa:
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* Steven Conn. History's Shadow: Native Americans and Historical Consciousness in the Nineteenth Century. - University of Chicago Press: Chicago, 2004
 +
----
 +
* Токарев С.А. История зарубежной этнографии: Учеб. пособие. - Высш. школа: Москва, 1978. - 352 с.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.gutenberg.org/etext/8112 Lewis H. Morgan. Houses and House-Life of the American Aborigines.]
 +
* [http://www.marxists.org/reference/archive/morgan-lewis/ancient-society/ Lewis H. Morgan. Ancient Society.]
 +
----
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118584030&method=simpleSearch Literatur von und über Lewis Henry Morgan im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
----
 +
* [http://scepsis.ru/library/id_1001.html Семёнов Ю.И. Льюис Генри Морган: легенда и действительность. // Советская этнография. 1968, № 6. - С. 3-24.]
  
 
[[Kategorija:M]]
 
[[Kategorija:M]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. februāris, plkst. 18.30

LewishHenryMorgan.jpg

Henrijs Luiss Morgans (Lewis Henry Morgan, 1818.-1881.) - antropologs, tehnoloģiskā determinisma piekritējs, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Morgans izveidoja savu sabiedrības attīstības pakāpju - sākot no t.s. primitīvajām kopienām un beidzot ar civilizāciju, - tipoloģiju un sociālās evolūcijas modeli. Pievērsās arī radniecības saišu struktūrām dažādu tipu kopienās. Salīdzinot ar laikabiedriem, publicēja ļoti precīzus un detalizētus atstāstus par viņu pētāmo objektu sociālo un kultūras dzīvi. Uzskatīja, ka sociālo pārmaiņu virzošais spēks ir izgudrojumi un atklājumi, kas pakāpeniski pārveido cilvēku dzīvi. Morgans uzskatīja, ka evolūcijas vienveidību un nepārtrauktību nosaka cilvēku vajadzību noturīgums un universālums. Cilvēkiem raksturīgas pārtikas, mājokļa, komforta, drošības u.c. vajadzības mudina cilvēkus meklēt arvien jaunus šo vajadzību apmierināšanas līdzekļus un, tādējādi, rada jaunas tehnoloģijas. To ietekmē mainās ģimenes formas, radniecības sistēma, ekonomikas un politikas sfēras, kultūras vērtības, sadzīve utt. Pateicoties tehnoloģijas attīstībai, cilvēces vēsturē secīgi mainās mežonība, barbarisms, civilizācija.

Literatūra par šo tēmu

  • Steven Conn. History's Shadow: Native Americans and Historical Consciousness in the Nineteenth Century. - University of Chicago Press: Chicago, 2004

  • Токарев С.А. История зарубежной этнографии: Учеб. пособие. - Высш. школа: Москва, 1978. - 352 с.

Resursi internetā par šo tēmu