Atšķirības starp "Morics Hermans, Saksijas grāfs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Moritz_Graf_von_Sachsen.jpg|right|thumb|200px|Saksijas Morics]] | ||
'''Saksijas Morics''' (''Hermann Moritz, Graf von Sachsen'') - izcils sava laika karavadonis, Saksijas [[grāfs]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. Dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā (''Goslar'', Lejassaksijā), Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II (''August II Mocny'') un grāfienes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas (''Maria Aurora, Grafin von Königsmarck'') ārlaulības dēls. Jau 14 gadu vecumā iestājās [[Princis|prinča]] Eižena no Savojas (''Prinz Eugen von Savoyen'') dienestā, ''karā par Spānijas mantojumu'' piedalījās Turnē un Monsas aplenkumos, kā arī Malplakē kaujā. 1719. gadā jau komandēja [[Pulks|pulku]]. Laikā no 1726. gada līdz 1728. gada augustam (ievēlēšana anulēta jau 1726. gada oktobrī) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu, taču, iejaucoties [[Krievijas impērija]]i, bija spiests hercogisti pamest. 1733.–1735. gados piedalījās ''karā par Polijas mantojumu'', 1741.-1748. gados - ''karā par Austrijas mantojumu''. 1744. gadā kļuva par Francijas maršalu un karaspēka Flandrijā virspavēlnieku (1747. gadā iecelts par ģenerālmaršalu - ''maréchal général des camps et des armées du roi''). Sarakstījis traktātu "Rêveries" par militārās stratēģijas un taktikas mākslu, kas vairākas desmitgades pēc viņa nāves vēl kalpoja kā mācību līdzeklis. Miris 1750. gada 30. novembrī Šamboras pilī (''Château de Chambord'') Luāras ielejā. | '''Saksijas Morics''' (''Hermann Moritz, Graf von Sachsen'') - izcils sava laika karavadonis, Saksijas [[grāfs]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. Dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā (''Goslar'', Lejassaksijā), Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II (''August II Mocny'') un grāfienes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas (''Maria Aurora, Grafin von Königsmarck'') ārlaulības dēls. Jau 14 gadu vecumā iestājās [[Princis|prinča]] Eižena no Savojas (''Prinz Eugen von Savoyen'') dienestā, ''karā par Spānijas mantojumu'' piedalījās Turnē un Monsas aplenkumos, kā arī Malplakē kaujā. 1719. gadā jau komandēja [[Pulks|pulku]]. Laikā no 1726. gada līdz 1728. gada augustam (ievēlēšana anulēta jau 1726. gada oktobrī) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu, taču, iejaucoties [[Krievijas impērija]]i, bija spiests hercogisti pamest. 1733.–1735. gados piedalījās ''karā par Polijas mantojumu'', 1741.-1748. gados - ''karā par Austrijas mantojumu''. 1744. gadā kļuva par Francijas maršalu un karaspēka Flandrijā virspavēlnieku (1747. gadā iecelts par ģenerālmaršalu - ''maréchal général des camps et des armées du roi''). Sarakstījis traktātu "Rêveries" par militārās stratēģijas un taktikas mākslu, kas vairākas desmitgades pēc viņa nāves vēl kalpoja kā mācību līdzeklis. Miris 1750. gada 30. novembrī Šamboras pilī (''Château de Chambord'') Luāras ielejā. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. novembris, plkst. 08.58
Saksijas Morics (Hermann Moritz, Graf von Sachsen) - izcils sava laika karavadonis, Saksijas grāfs un Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs. Dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā (Goslar, Lejassaksijā), Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II (August II Mocny) un grāfienes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas (Maria Aurora, Grafin von Königsmarck) ārlaulības dēls. Jau 14 gadu vecumā iestājās prinča Eižena no Savojas (Prinz Eugen von Savoyen) dienestā, karā par Spānijas mantojumu piedalījās Turnē un Monsas aplenkumos, kā arī Malplakē kaujā. 1719. gadā jau komandēja pulku. Laikā no 1726. gada līdz 1728. gada augustam (ievēlēšana anulēta jau 1726. gada oktobrī) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu, taču, iejaucoties Krievijas impērijai, bija spiests hercogisti pamest. 1733.–1735. gados piedalījās karā par Polijas mantojumu, 1741.-1748. gados - karā par Austrijas mantojumu. 1744. gadā kļuva par Francijas maršalu un karaspēka Flandrijā virspavēlnieku (1747. gadā iecelts par ģenerālmaršalu - maréchal général des camps et des armées du roi). Sarakstījis traktātu "Rêveries" par militārās stratēģijas un taktikas mākslu, kas vairākas desmitgades pēc viņa nāves vēl kalpoja kā mācību līdzeklis. Miris 1750. gada 30. novembrī Šamboras pilī (Château de Chambord) Luāras ielejā.
Literatūra
- Gerd Treffer. Moritz von Sachsen – Marschall von Frankreich. - Friedrich Pustet: Regensburg, 2005, ISBN 3791719467
- Jean-Pierre Bois. Maurice de Saxe. – Fayard: Paris, 1992, ISBN 2213030073
- Frédéric Hulot. Le Maréchal de Saxe. – Pygmalion: Paris, 1997, – ISBN 2857042957
