Mors Tomass

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 13. augusts, plkst. 14.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tomass Mors (Thomas Mores, 1478.-1535.) - politiķis, domātājs, svētais, viens no t.s. utopiskā sociālisma domas azisācējiem.

Dzimis 1478. gada 7. februārī Londonā, advokāta Džona Mora (John More) ģimenē. Pamatizglītību guva S. Antonija skolā (St Anthony's School), bet 12 gadu vecumā tēvs zēnu iekārtoja Kenterberijas kardināla Džona Mortona galmā. 1492 gadā uzsāka filosofijas studijas Oksfordas universitātē (Canterbury College, Oxford), bet 16 gadu vecumā uzsāka jurisprudences studijas. Laika posmā no 1499. līdz 1503. gadam – dzīves periodā, kad viņa prātu nodarbināja gandrīz vienīgi reliģija un jautājums par aicinājumu uz priesterību, - lasīja vairākus lekciju ciklus par Augustīna De civitate Dei. 1503. un 1504,. gados uzturējās kartēziešu klosterī, nododamies teoloģijas jautājumiem un garīgiem vingrinājumiem. 1505. gadā apprecējās ar Džeinu Koltu (Jane Colt). Laulībā 4 bērni (Margaret, Elizabeth, Cicely, John). No 1510. gada šerifa palīgs Londonā. Pēc sievas nāves 1511. gadā tūlīt apprecējās ar turīgu atraitni Alisi Midltonu (Alice Middleton). 1517. gadā - slepenpadomnieks, 1521. gadā - karaļa mantzinis, iesaistījās valsts pārvaldē, kļuva par karaļa sekretāru. No 1525. gada Lankasteras hercogistes kanclers. 1529.-1532. gados Anglijas karalistes kanclers. Būdams pārliecināts katolis, pretojās Henrija VIII vēlmei izveidota atsevišķu Anglijas Baznīcu un atsacījās zvērēt karalim kā šādas Baznīcas galvai. Tika arestēts, ieslodzīts Tauerā un 1535. gada 6. jūlijā sodīts ar nāvi. Pēc nāves atzīts par mocekli un svēto.

Savus uzskatus izklāstīja dialoga veidā sarakstītajā darbā "Zelta grāmata, derīga un jocīga, par vislabāko valsts iekārtu un par jaunu salu Utopiju" (1516.), kurai pateicoties radās pats termins "utopija". Attēloja iekārtu, kurā ir sabiedriskais īpašums. Aprakstīja ražošanas (amatniecības) sabiedriskošanas ideju, saistot to ar darba kolektīvās organizācijas un sadales principu. Viņa ideālajā sabiedrībā ļaudis dzīvo apstākļos, kad pastāv vienlīdzība darbā, nav pretstata starp pilsētu un laukiem, visu kopā regulē demokrātiska pārvalde. Cilvēki strādā 6 h dienā, pārējo laiku veltot sevis attīstīšanai un pilnveidošanai zinātņu un kultūras jomās. Uzsvēra indivīda intelektuālās un morālās pilnveidošanās nozīmīgumu.

Literatūra par šo tēmu

  • Mors Tomass. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 282. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu