Atšķirības starp "Mortīra" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mortira''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra [[artilērija]]s šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja | + | '''Mortira''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra [[artilērija]]s šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja arī t.s. smagos mīnmetējus, dažkārt arī [[haubice]]s. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras. |
Skat. arī: [[bombarda]] | Skat. arī: [[bombarda]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 2. oktobris, plkst. 13.22
Mortira (no nīd. mortier; an. mortar, vc. Mörser, kr. мортира) - liela kalibra gludstobra artilērijas šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja arī t.s. smagos mīnmetējus, dažkārt arī haubices. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras.
Skat. arī: bombarda
Attēlos
XIX-XX gs. mija
XIX-XX gs. mija
240 mm, XX gs. pirmā puse
76 mm (1900.)
454 mm (1900.)
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
