Muižas tiesa

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 13. jūlijs, plkst. 06.54, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Literatūra par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Muižas tiesa (vāc. Gutsgericht, Patrimonialgericht) - muižas īpašnieka tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm. Muižas tiesa izveidojās Eiropā viduslaikos līdz ar lēņu sistēmas izveidošanos un dzimtbūšanas iedibināšanos. Francijā muižas tiesu atcēla XVIII gs. beigās, vācu zemēs - XIX gs. vidū, Krievijā muižas tiesa pastāvēja no XVI gs. līdz 1861. gadam. Livonijā muižas tiesa izveidojās XIV gs. otrajā pusē līdz ar muižu lomas nostiprināšanos. Sākotnēji muižnieku kā tiesnešu pilnvaras bija ierobežotas, bet ar laiku tās pieauga un tie ieguva neierobežotu varu pār dzimtļaudīm. Par tiesnešiem tika izvelēti zemnieki. Muižkungs piedalijas tikai tiesu darbu organizacijā, apstiprināja un pasludināja spriedumus, ka arī saņēma 1/3 daļu piespriestas soda naudas. Līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu muižas tiesas tika aizstātas ar pagasttiesām.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107. lpp.

  • Monika Wienfort. Patrimonialgerichte in Preußen: ländliche Gesellschaft und bürgerliches Recht 1770–1848/49. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2001, ISBN 3525351631
  • Herbert Mundhenke. Das Patrimonialgericht Adelebsen. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1941, S. 83

Resursi internetā par šo tēmu