Atšķirības starp "Neandertālieši" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:MauroCutrona_Neanderthals.jpg|right|thumb|200px|mūsdienu rekonstrukcija]] | [[Attēls:MauroCutrona_Neanderthals.jpg|right|thumb|200px|mūsdienu rekonstrukcija]] | ||
| − | '''Neandertālietis''' jeb '''Neandertāles cilvēks''' (lat. ''Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis''; an. ''neanderthal'', kr. ''неандерталец'') - izmiris cilvēces (homo ģints) atzars. Izveidojās, atdaloties no t.s. [[Heidelbergas cilvēks|heidelbergas cilvēka]] (''homo heidelbergensis'') pirms 600–500 tūkstošiem gadu, dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem, izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (''Neandertal'') Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars | + | '''Neandertālietis''' jeb '''Neandertāles cilvēks''' (lat. ''Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis''; an. ''neanderthal'', kr. ''неандерталец'') - izmiris cilvēces (homo ģints) atzars. Izveidojās, atdaloties no t.s. [[Heidelbergas cilvēks|heidelbergas cilvēka]] (''homo heidelbergensis'') pirms 600–500 tūkstošiem gadu, dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem, izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (''Neandertal'') Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars 1560-1600 g. Mūsdienu cilvēkos (izņemot āfrikāņus) var būt līdz 4% neandertāliešu gēnu. Pēc dzīvesveida klasiski [[mednieki vācēji]]. Dzīvoja atsevišķās ģimenēs, neveidojot lielākas kopienas. Neandertāliešu apmetnēs atrasts liels klāsts akmens darbarīku, rituāliem nepieciešamā okera, sadzīves priekšmetu un ēdienā izmantoto dzīvnieku kaulu, kas ļauj rekonstruēt dzīvesveidu un materālās attīstības līmeni. |
Skat. arī: [[kromanjonieši]] | Skat. arī: [[kromanjonieši]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. decembris, plkst. 10.57
Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (lat. Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis; an. neanderthal, kr. неандерталец) - izmiris cilvēces (homo ģints) atzars. Izveidojās, atdaloties no t.s. heidelbergas cilvēka (homo heidelbergensis) pirms 600–500 tūkstošiem gadu, dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem, izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (Neandertal) Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars 1560-1600 g. Mūsdienu cilvēkos (izņemot āfrikāņus) var būt līdz 4% neandertāliešu gēnu. Pēc dzīvesveida klasiski mednieki vācēji. Dzīvoja atsevišķās ģimenēs, neveidojot lielākas kopienas. Neandertāliešu apmetnēs atrasts liels klāsts akmens darbarīku, rituāliem nepieciešamā okera, sadzīves priekšmetu un ēdienā izmantoto dzīvnieku kaulu, kas ļauj rekonstruēt dzīvesveidu un materālās attīstības līmeni.
Skat. arī: kromanjonieši
Resursi internetā par šo tēmu
- Ian Tattersall, Jeffrey H. Schwartz. Hominids and hybrids: The place of Neanderthals in human evolution.
- Marco Peresani, Ivana Fiore, Monica Gala, Matteo Romandini, and Antonio Tagliacozzo. Late Neandertals and the intentional removal of feathers as evidenced from bird bone taphonomy at Fumane Cave 44 ky B.P., Italy. PNAS, February 22, 2011
- Charles Q. Choi. Neanderthals Wore Colorful Feathers, Study Suggests. // Live Science. February 22, 2011
