Atšķirības starp "Neihofi" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Neuhoff_genannt_von_der_Ley_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Neuhoff_genannt_von_der_Ley_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Neihofi, saukti Leji''' (''von Neuhoff genannt von der Ley'', kr. ''фон Нейгоф по прозвищу фон дер Лей, фон Нейгоф-Лей'') – sena vācu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], tad [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Grodņas guberņā. 1634. gadā | + | fon '''Neihofi, saukti Leji''' (''von Neuhoff genannt von der Ley'', kr. ''фон Нейгоф по прозвищу фон дер Лей, фон Нейгоф-Лей'') – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], tad [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Lietuvas lielkņazistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Minskas un Grodņas guberņā. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji ieradās XV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasaļi. Saukti arī par Lejiem, pēc Lejas pils (''Die Wasserburg Haus Ley'') nosaukuma. Laika gaitā sadalījusies divās pamatlīnijās: Pungelšeidas (''Neuhoff zu Pungelscheid'') un Āauzenas (''Neuhoff zu Ahausen''). 1634. gadā dzimtas Kurzemes atzars ierakstīts [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kuldīgas komturs, vēlāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] landmaršals (1556–1558) Kristofs fon Neihofs (''Christoph von Neuhof, genannt Ley'') | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem Baltijā minami: Kuldīgas komturs, vēlāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] landmaršals (1556–1558) Kristofs fon Neihofs (''Christoph von Neuhof, genannt Ley''); Polijas karaļa [[kambarkungs]] (1786 -?) Jozefs fon Neihofs-Lejs (''Joseph von Neuhoff genannt von der Ley''). |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Dietrich Woeste. Ritter, Jäger und Soldaten: die Geschichte der Burg Pungelscheid, eines kleinen Adelssitzes im Märkischen Sauerland. - Mönnig: Iserlohn, 1991. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.ourfamtree.org/browse.php/Johann-von-Neuhoff-genannt-Ley/p269296 Johann von Neuhoff genannt Ley - Family Tree] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://elib.bsu.by/bitstream/123456789/113510/1/Elinskaja2.pdf Елинская М.М. Выходцы из Западной Европы среди дворянства Беларуси до и после разделов Речи Посполитой // Вытокі гістарычнай навукі БДУ. - Мінск, 2005. С. 157–162] | ||
| + | * [http://1871.by/tag/usadba-leev/ Усадьба Леев - Барановичи — история в фотографиях] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 18.53
fon Neihofi, saukti Leji (von Neuhoff genannt von der Ley, kr. фон Нейгоф по прозвищу фон дер Лей, фон Нейгоф-Лей) – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, tad Kurzemes un Zemgales hercogistē, Lietuvas lielkņazistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Minskas un Grodņas guberņā. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji ieradās XV gs. kā Ordeņa vasaļi. Saukti arī par Lejiem, pēc Lejas pils (Die Wasserburg Haus Ley) nosaukuma. Laika gaitā sadalījusies divās pamatlīnijās: Pungelšeidas (Neuhoff zu Pungelscheid) un Āauzenas (Neuhoff zu Ahausen). 1634. gadā dzimtas Kurzemes atzars ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem Baltijā minami: Kuldīgas komturs, vēlāk Livonijas ordeņa landmaršals (1556–1558) Kristofs fon Neihofs (Christoph von Neuhof, genannt Ley); Polijas karaļa kambarkungs (1786 -?) Jozefs fon Neihofs-Lejs (Joseph von Neuhoff genannt von der Ley).
Literatūra par šo tēmu
- Dietrich Woeste. Ritter, Jäger und Soldaten: die Geschichte der Burg Pungelscheid, eines kleinen Adelssitzes im Märkischen Sauerland. - Mönnig: Iserlohn, 1991.
