Nestoriāņi

Nestoriāņi (no Konstantinopoles patriarha Nestora vārda; ap 380.-450.) - virziens kristietībā, kura piekritēji norobežoja Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu. Viduslaikos dominējošā kristīgā Baznīca Centrālāzijā. Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no Bizantijas uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada koncilā izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu patriarhātu ar patriarha rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja ūniju ar Romas Katoļu Baznīcu (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa Mezopotāmijas nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. haldiešu Baznīcas patriarhs bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) klostera igumens.

Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par Haldiešu Baznīcu (no gr. Χαλδαίοι - chaldaioi; asīr. kaldu; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla katoļiem). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000). Liturģijas valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto Gregora kalendāru.

Literatūra

Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.

Badger George Percy. Nestorians and their Rituals. - London, 1852
Pelliot Paul. L’Inscription Nestorienne de Si-Ngan-fu. / Italian School of East Asia Epigraphical Studies II, 1996

Бартольд В.В. О христианстве в Туркестане в домонгольский период. / Сочинения. - Москва, 1964 б. Т. 2, ч. 2. С. 265-302.

Resursi internetā par šo tēmu

Nestoriāņi

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt