Atšķirības starp "Nestoriānisms" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
(jauns šķirklis) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nestoriānisms''' (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; kr. ''несторианство'') – [[kristietība]]s virziens, izplatīts Āzijā viduslaikos. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par [[Herēze|herēzi]] 431. gadā, Trešajā, t.s. Edesas [[Koncils|koncilā]], bet Konstantinopoles [[arhibīskaps]] Nestors izslēgts no Baznīcas. Mācības pamatā bija tēze, ka Sv. Jaunava Marija dzemdēja Jēzu nevis no Svētā Gara, bet no cilvēka, un tikai pēc iedzimšanas zēnā iemiesojās Svētais Gars, padarot to par Kristu. Tāpēc Mariju jādēvē nevis par Dievmāti, bet Kristusmāti. Tādējādi Kristū tika atzītas divas tā būtības: cilvēciskā un dievišķā, pie tam katra par sevi, nevis vienā, kā to mācīja ortodoksālā teoloģija. | + | '''Nestoriānisms''' (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; kr. ''несторианство'') – [[kristietība]]s virziens, izplatīts Āzijā viduslaikos. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par [[Herēze|herēzi]] 431. gadā, Trešajā, t.s. Edesas [[Koncils|koncilā]], bet Konstantinopoles [[arhibīskaps]] Nestors izslēgts no Baznīcas. Mācības pamatā bija tēze, ka Sv. Jaunava Marija dzemdēja Jēzu nevis no Svētā Gara, bet no cilvēka, un tikai pēc iedzimšanas zēnā iemiesojās Svētais Gars, padarot to par Kristu. Tāpēc Mariju jādēvē nevis par Dievmāti, bet Kristusmāti. Tādējādi Kristū tika atzītas divas tā būtības: cilvēciskā un dievišķā, pie tam katra par sevi, nevis vienā, kā to mācīja ortodoksālā teoloģija. Paši nestoriāņi atvasināja savu tradīciju no apustuļa Toma. |
[[Kategorija:Austrumu Baznīca]] | [[Kategorija:Austrumu Baznīca]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. aprīlis, plkst. 18.53
Nestoriānisms (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; kr. несторианство) – kristietības virziens, izplatīts Āzijā viduslaikos. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par herēzi 431. gadā, Trešajā, t.s. Edesas koncilā, bet Konstantinopoles arhibīskaps Nestors izslēgts no Baznīcas. Mācības pamatā bija tēze, ka Sv. Jaunava Marija dzemdēja Jēzu nevis no Svētā Gara, bet no cilvēka, un tikai pēc iedzimšanas zēnā iemiesojās Svētais Gars, padarot to par Kristu. Tāpēc Mariju jādēvē nevis par Dievmāti, bet Kristusmāti. Tādējādi Kristū tika atzītas divas tā būtības: cilvēciskā un dievišķā, pie tam katra par sevi, nevis vienā, kā to mācīja ortodoksālā teoloģija. Paši nestoriāņi atvasināja savu tradīciju no apustuļa Toma.
