Atšķirības starp "Nestoriānisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nestoriānisms''' (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; kr. ''несторианство'') – [[kristietība]]s virziens, dominēja Āzijā agrajos viduslaikos, līdz to izspieda [[islams]]. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par [[Herēze|herēzi]] 431. gadā, Trešajā, t.s. Efesas [[Koncils|koncilā]]. Mācības pamatā bija Konstantinopoles [[ | + | '''Nestoriānisms''' (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; an ''nestorianism'', vc. ''Nestorianismus'', kr. ''несторианство'') – [[kristietība]]s virziens, dominēja Āzijā agrajos viduslaikos, līdz to izspieda [[islams]]. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par [[Herēze|herēzi]] 431. gadā, Trešajā, t.s. Efesas [[Koncils|koncilā]]. Mācības pamatā bija Konstantinopoles [[patriarhs|patriarha]] Nestora (''Νεστόριος'', ?-382) koncepcija, ka Sv. Jaunava Marija dzemdēja Jēzu nevis no Svētā Gara, bet no cilvēka, un tikai pēc iedzimšanas zēnā iemiesojās Svētais Gars, padarot to par Kristu. Tāpēc Mariju jādēvē nevis par Dievmāti, bet Kristusmāti. Tādējādi Kristū tika atzītas divas tā būtības: cilvēciskā un dievišķā, pie tam katra par sevi, nevis vienā, kā to mācīja ortodoksālā teoloģija, līdz ar to uz dievišķo dabu neattiecas Kristus cilvēciskā rīcībā un ciešanas. Paši nestoriāņi atvasināja savu tradīciju no apustuļa Toma. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Baum W. Winkler, Dietmar W. The Church of the East: A Concise History. - Routledge: London, 2005. ISBN 0-415-29770-2 | ||
| + | * Stewart John. Nestorian missionary enterprise, the story of a church on fire. - T. & T. Clark: Edinburgh, 1928 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Ludwig Ott. Grundriss der katholischen Dogmatik - (11. Auflage) Bonn, 2005. ISBN 3-936741-25-5 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.newadvent.org/cathen/10755a.htm Nestorius and Nestorianism - Catholic Encyclopedia] | ||
[[Kategorija:Austrumu Baznīca]] | [[Kategorija:Austrumu Baznīca]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. aprīlis, plkst. 19.09
Nestoriānisms (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; an nestorianism, vc. Nestorianismus, kr. несторианство) – kristietības virziens, dominēja Āzijā agrajos viduslaikos, līdz to izspieda islams. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par herēzi 431. gadā, Trešajā, t.s. Efesas koncilā. Mācības pamatā bija Konstantinopoles patriarha Nestora (Νεστόριος, ?-382) koncepcija, ka Sv. Jaunava Marija dzemdēja Jēzu nevis no Svētā Gara, bet no cilvēka, un tikai pēc iedzimšanas zēnā iemiesojās Svētais Gars, padarot to par Kristu. Tāpēc Mariju jādēvē nevis par Dievmāti, bet Kristusmāti. Tādējādi Kristū tika atzītas divas tā būtības: cilvēciskā un dievišķā, pie tam katra par sevi, nevis vienā, kā to mācīja ortodoksālā teoloģija, līdz ar to uz dievišķo dabu neattiecas Kristus cilvēciskā rīcībā un ciešanas. Paši nestoriāņi atvasināja savu tradīciju no apustuļa Toma.
Literatūra par šo tēmu
- Baum W. Winkler, Dietmar W. The Church of the East: A Concise History. - Routledge: London, 2005. ISBN 0-415-29770-2
- Stewart John. Nestorian missionary enterprise, the story of a church on fire. - T. & T. Clark: Edinburgh, 1928
- Ludwig Ott. Grundriss der katholischen Dogmatik - (11. Auflage) Bonn, 2005. ISBN 3-936741-25-5
