Nestoriānisms
Nestoriānisms (ķīn. 景教 - "gaismas mācība"; an nestorianism, vc. Nestorianismus, kr. несторианство) – kristietības virziens, dominēja Āzijā agrajos viduslaikos, līdz to izspieda islams. Kā atsevišķs strāvojums nošķirts un pasludināts par herēzi 431. gadā, Trešajā, t.s. Efesas koncilā. Mācības pamatā bija Konstantinopoles patriarha Nestora (Νεστόριος, ?-382) koncepcija, ka Sv. Jaunava Marija dzemdēja Jēzu nevis no Svētā Gara, bet no cilvēka, un tikai pēc iedzimšanas zēnā iemiesojās Svētais Gars, padarot to par Kristu. Tāpēc Mariju jādēvē nevis par Dieva māti, bet Kristus māti. Tādējādi Kristū tika atzītas divas tā būtības: cilvēciskā un dievišķā, pie tam katra par sevi, nevis vienā, kā to mācīja ortodoksālā teoloģija. Starp abām Kristus dabām valda vienīgi akcidentāla vai morāla vienība. Līdz ar to uz dievišķo dabu neattiecas Kristus cilvēciskā rīcībā un ciešanas: neiespējami uzskatīt, ka „Dievs ir cietis”, vai „Dievs tika sists Krustā”, bet tikai Jēzus kā cilvēks cieta, un tikai cilvēks tika sists krustā, ne Dievs.. Paši nestoriāņi atvasināja savu tradīciju no apustuļa Toma.
Literatūra par šo tēmu
- Baum W. Winkler, Dietmar W. The Church of the East: A Concise History. - Routledge: London, 2005. ISBN 0-415-29770-2
- Stewart John. Nestorian missionary enterprise, the story of a church on fire. - T. & T. Clark: Edinburgh, 1928
- Deeg M. The “Brilliant Teaching” – The Rise and Fall of ‘Nestorianism’ (Jingjiao) in Tang China // Japanese Religions. 31.2 (2006), pp. 91–110.
- Jingjiao. The Church of the East in China and Central Asia. / Malek R., Hofrichter P. (eds.) - Steyler: Nettetal, 2006
- Moule A.C. Christians in China before the year 1550. - N.Y., 1977.
- Saeki Y. The Nestorian Monument in China. - SPCK: London, 1916
- Ludwig Ott. Grundriss der katholischen Dogmatik - (11. Auflage) Bonn, 2005. ISBN 3-936741-25-5
- Кычанов Е.И. Сирийское несторианство в Китае и Центральной Азии. // Палестинский сборник 26(89). - Ленинград, 1978, с. 76–85.
- Ломанов А.В. Раннехристианская проповедь в Китае. // Китайский благовестник. - Москва, 1999, № 1, с. 10–50.
- Палладий (Кафаров), архимандрит. Старинные следы христианства в Китае по китайским источникам. - СПб, 1877 (переизд.: Китайский благовестник. М., 2001, № 1, с. 36–82).
- Бартольд В.В. О христианстве в Туркестане в домонгольский период // Бартольд В.В., Сочинения. Т. 2, ч. 2. — М., 1964. С. 292.
- Кычанов, Е.И. Сирийское несторианство в Китае и Центральной Азии // Палестинский сборник, вып. 26 (89), Л., 1978, с. 76–85
- Ломанов А.В. Христианство и китайская культура. — М.: Восточная литература, 2002.
