Atšķirības starp "Nome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Nome''' jeb '''noms''' (no sengr. ''νόμος – nomos'', "apgabals"; ēģipt. ''sepat'', angl. ''nome'', vāc. ''Gau'', kr. ''ном'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Ēģiptes valsts|Senajā Ēģiptē]], viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. Katrai ''nomei'' bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. ''Nomu'' skaits kopš III dinastijas laika praktiski nemainījās: 20 ''nomes'' Lejasēģiptē un 22 ''nomes'' Augšēģiptē (tikai Ptolemaju dinastijas laikā dažām ''nomēm'' tika mainītis nosaukumi.
 
'''Nome''' jeb '''noms''' (no sengr. ''νόμος – nomos'', "apgabals"; ēģipt. ''sepat'', angl. ''nome'', vāc. ''Gau'', kr. ''ном'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Ēģiptes valsts|Senajā Ēģiptē]], viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. Katrai ''nomei'' bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. ''Nomu'' skaits kopš III dinastijas laika praktiski nemainījās: 20 ''nomes'' Lejasēģiptē un 22 ''nomes'' Augšēģiptē (tikai Ptolemaju dinastijas laikā dažām ''nomēm'' tika mainītis nosaukumi.
 
==== Lejasēģiptes nomes: ====
 
 
{| border="1" cellpadding="5" cellspacing="0"
 
! Nr !! nosaukums !! galvaspilsēta !! mūsdienu galvaspilsēta !! tulkojums
 
|-
 
|  1 || Aneb-Hetch || Ineb Hedj / Men-nefer / Menfe (sengr. ''Memfis'') || Mit Rahina || baltais mūris
 
|-
 
|  2 || Khensu || Khem (sengr. ''Letopolisa'') || Ausim || govs
 
|-
 
|  3 || Ament || Imu (sengr. ''Apis'') || Kom el-Hisn || rietumi
 
|-
 
|  4 || Sapi-Res || Ptkheka || Tanta || dienvidu vairogs
 
|-
 
|  5 || Sap-Meh || Zau (sengr. ''Sais'') || Sa el-Hagar || ziemeļu vairogs
 
|-
 
|  6 || Khaset || Khasu (sengr. ''Xois'') || Sakha || kalnu bullis
 
|-
 
|  7 || A-ment || Metelis (sengr. ''Hermopolis Parva'') || Damanhur || rietumu žeberklis
 
|-
 
|  8 || A-bt || Tjeku / Per-Atum (sengr. ''Heroonpolis, Pithom'') || Tell al-Maskhuta || austrumu žeberklis
 
|-
 
|  9 || Ati || Djed (Busiris) || Abu Sir Bara ||
 
|-
 
| 10 || Ka-khem || Hut-hery-ib (sengr. ''Athribis'') || Banha (Tell Atrib) || melnais bullis
 
|-
 
| 11 || Ka-heseb || Taremu (sengr. ''Leontopolis'') || Tell al-Urydam || Hesebas bullis
 
|-
 
| 12 || Theb-ka || Tjebnutjer (sengr. ''Sebennytos'') || Samanud || teļš un govs
 
|-
 
| 13 || Heq-At || Iunu (sengr. ''Heliopolis'') || Kaira (Materiya) || pārpilnības scepteris
 
|-
 
| 14 || Khent-abt || Tjaru (sengr. ''Sile, Tanis'') || Tell Abu Sefa || galējie austrumi
 
|-
 
| 15 || Tehut || Ba'h / Weprehwy || Baqliya || ibiss
 
|-
 
| 16 || Kha || Djedet || Tell al-Rubˁ || zivs
 
|-
 
| 17 || Semabehdet || Semabehdet (sengr. ''Diospolis Inferior'') || Tell el-Balamun || tronis
 
|-
 
| 18 || Am-Khent || Per-Bastet (Bubastis) || Zagazig || dienvidu princis
 
|-
 
| 19 || Am-Pehu || Dja'net (sengr. ''Leontopolis Tanis'') || San el-Hagar || ziemeļu princis
 
|-
 
| 20 || Sopdu || Per-Sopdu || Saft al-Henna || vanags
 
|}
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. septembris, plkst. 10.14

Nome jeb noms (no sengr. νόμος – nomos, "apgabals"; ēģipt. sepat, angl. nome, vāc. Gau, kr. ном) - administratīvi teritoriāla vienība Senajā Ēģiptē, viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. Katrai nomei bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. Nomu skaits kopš III dinastijas laika praktiski nemainījās: 20 nomes Lejasēģiptē un 22 nomes Augšēģiptē (tikai Ptolemaju dinastijas laikā dažām nomēm tika mainītis nosaukumi.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 68. lpp.

  • Alan K. Bowman. Egypt After the Pharaohs. - Oxford University Press, 1990

  • Martin-Pardey E. Untersuchungen zur ägyptischen Provinzialverwaltung bis zum Ende des Alten Reiches. - Hildesheim, 1976
  • Helck W. Die altägyptische Gaue. - Wiesbaden, 1974
  • Gomaà F. Die Besiedlung Ägyptens während des Mittleren Reiches. - Wiesbaden, 1986
  • Hans-Christian Dirscherl. Der Gaustratege im römischen Ägypten. Seine Aufgaben am Beispiel des Archiv-, Finanz- und Bodenwesens und der Liturgien. Entstehung - Konsolidierung - Niedergang? 30 v. Chr. - 300 n. Chr. / Pharos. Studien zur griechisch-römischen Antike Band XVI - Scripta Mercaturae, St. Katharinen 2004

Resursi internetā par šo tēmu