Atšķirības starp "Nome" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nome''' jeb '''noms''' (no sengr. ''νόμος – nomos'', "apgabals"; ēģipt. ''sepat'', angl. ''nome'', vāc. ''Gau'', kr. ''ном'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Ēģiptes valsts|Senajā Ēģiptē]], viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. Katrai ''nomei'' bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. ''Nomu'' skaits kopš III dinastijas laika praktiski nemainījās: 20 ''nomes'' Lejasēģiptē un 22 ''nomes'' Augšēģiptē (tikai Ptolemaju dinastijas laikā dažām ''nomēm'' tika mainītis nosaukumi. | + | '''Nome''' jeb '''noms''' (no sengr. ''νόμος – nomos'', "apgabals"; ēģipt. ''sepat'', angl. ''nome'', vāc. ''Gau'', kr. ''ном'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Ēģiptes valsts|Senajā Ēģiptē]], viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. ''Nomi'' pārvaldīja [[Faraons|faraona]] vietvaldis - [[nomarhs]]. Katrai ''nomei'' bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. ''Nomu'' skaits kopš III dinastijas laika praktiski nemainījās: 20 ''nomes'' Lejasēģiptē un 22 ''nomes'' Augšēģiptē (tikai Ptolemaju dinastijas laikā dažām ''nomēm'' tika mainītis nosaukumi. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. septembris, plkst. 10.30
Nome jeb noms (no sengr. νόμος – nomos, "apgabals"; ēģipt. sepat, angl. nome, vāc. Gau, kr. ном) - administratīvi teritoriāla vienība Senajā Ēģiptē, viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. Nomi pārvaldīja faraona vietvaldis - nomarhs. Katrai nomei bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. Nomu skaits kopš III dinastijas laika praktiski nemainījās: 20 nomes Lejasēģiptē un 22 nomes Augšēģiptē (tikai Ptolemaju dinastijas laikā dažām nomēm tika mainītis nosaukumi.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 68. lpp.
- Alan K. Bowman. Egypt After the Pharaohs. - Oxford University Press, 1990
- Martin-Pardey E. Untersuchungen zur ägyptischen Provinzialverwaltung bis zum Ende des Alten Reiches. - Hildesheim, 1976
- Helck W. Die altägyptische Gaue. - Wiesbaden, 1974
- Gomaà F. Die Besiedlung Ägyptens während des Mittleren Reiches. - Wiesbaden, 1986
- Hans-Christian Dirscherl. Der Gaustratege im römischen Ägypten. Seine Aufgaben am Beispiel des Archiv-, Finanz- und Bodenwesens und der Liturgien. Entstehung - Konsolidierung - Niedergang? 30 v. Chr. - 300 n. Chr. / Pharos. Studien zur griechisch-römischen Antike Band XVI - Scripta Mercaturae, St. Katharinen 2004
