Okazionālisms
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 19. augusts, plkst. 15.24, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Okazionālisms (no lat. occasio - "gadījums") - atkarībā no konteksta:
- 1. XVII gs. reliģiski ideālistiska filosofijas doktrīna (Kordemuā, Geilinkss), kas dvēseles un ķermeņa mijiedarbības neizskaidrojamību, pie kuras nenovēršami noved Dekarta duālisms, centās pārvarēt, visas psihiskās un fizikālās parādības un to mijiedarbību skaidrojot ar tiešu Dieva iejaukšanos. Franču spirituālists Malbranšs to maksimalizēja tik tālu, ka ikkatru cēlonisku nosacītību atzina par dievišķu aktu.
- 2. Jauns vārds, kas darināts galvenokārt stilistisku funkciju īstenošanai konkrētā literārā tekstā vai konkrētā runas situācijā, nereti pārkāpjot spēkā esošās vārddarināšanas normas. Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots un nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu, piemēram, "krānkafija, rudeņot, izkrekloties, lēkainīgs".
Literatūra
- Okazionālisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 306. lpp.
