Atšķirības starp "Okupācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
** Svešas teritorijas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. ''occupatio pacifica'').
 
** Svešas teritorijas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. ''occupatio pacifica'').
  
Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1940.-1944.]], [[ius spolii]]
+
Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1941.-1944.]], [[ius spolii]]
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. maijs, plkst. 05.22

Okupācija (lat. occupatio, no occupare - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Īpašuma iegūšanas veids romiešu civiltiesībās, kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums, nolūkā to padarīt par savu īpašumu.
  • 2. Svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants). Izšķir 3 šādas okupācijas veidus:
    • Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. occupatio imperii) - šādā veidā Rietumu valstis jaunajos laikos ieguva lielāko daļu koloniju citās pasaules daļās.
    • Ienaidnieka teritorijas ieņemšana kara laikā (lat. occupatio bellica).
    • Svešas teritorijas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. occupatio pacifica).

Skat. arī okupācijas režīms, anšluss, Latvijas okupācija 1940. gadā, Latvijas okupācija 1941.-1944., ius spolii

Literatūra par šo tēmu

  • Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996.
  • Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225., 277. lpp.