Atšķirības starp "Orlovi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Orlow_Graf_Wappen.png|right|thumb|250px|grāfi]] | [[Attēls:Orlow_Graf_Wappen.png|right|thumb|250px|grāfi]] | ||
| + | [[Attēls:Герб князя Орлова.png|right|thumb|250px|kņazi]] | ||
'''Orlovi''' (''Орловы'', vc. ''von Orlow'') - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta [[Maskavija|Maskavijā]], vēlāk [[Krievijas impērijā]]. | '''Orlovi''' (''Орловы'', vc. ''von Orlow'') - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta [[Maskavija|Maskavijā]], vēlāk [[Krievijas impērijā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. marts, plkst. 08.48
Orlovi (Орловы, vc. von Orlow) - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Sīkmuižnieki. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (Иван Григорьевич, 1733-1791); Григорий Григорьевич, 1734-1783); Алексей Григорьевич, 1737-1807); Фёдор Григорьевич, 1741-1796); Владимир Григорьевич, 1743-1831)), - saņēma Sv. Romas impērijas grāfu titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (Фёдор Григорьевич Орлов, 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (Алексей Фёдорович Орлов, 1787-1862) saņēma kņaza titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru. Aleksejs (Алексей Григорьевич, 1737-1807) 1770. gadā, par uzvaru Česmenas jūras kaujā, saņēma atļauju turpmāk dēvēties par grāfu Orlovu-Česmenski (Орлов-Чесменский), kā turpmāk tika saukts viņa pēcnācēju atzars. 1765. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1840. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas (Ronneburg) u.c. muižas.
