Atšķirības starp "Otrās Republikas Konstitūcija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Otrās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1848. gada 4. novembrī [[Francijas Nacionālā sapulce|Francijas Nacionālās sapulcē]] 1848. gada nemieru ietekmē izdota jauna [[konstitūcija]], ar kuru tika pasludināta Otrā republika, ka augstākā vara pieder pilsoņu kopumam un neviena persona vai tautas mazākums to nevar uzurpēt. Garantēja pilsoņiem politiskās un ekonomiskās tiesības un brivības, nostiprināja varas dalīšanu. Likumdevēja vara piederēja vienpalātas Nacionālajai sapulcei, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Izpildvaras vadīšana tika nodota uz 4 gadiem ievēlētam valsts prezidentam, kuru apveltīja ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām un plašām pilnvarām (piemēram, apžēlošanas tiesībām, tiesībām iecelt un atcelt [[Ministrs|ministrus]], iecelt tiesnešus, prokuratūras ierēdņus, pārzināt vietējo pārvaldi u.tml. | + | '''Otrās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1848. gada 4. novembrī [[Francijas Nacionālā sapulce|Francijas Nacionālās sapulcē]] 1848. gada nemieru ietekmē izdota jauna [[konstitūcija]], ar kuru tika pasludināta [[Otrā republika]], ka augstākā vara pieder pilsoņu kopumam un neviena persona vai tautas mazākums to nevar uzurpēt. Garantēja pilsoņiem politiskās un ekonomiskās tiesības un brivības, nostiprināja varas dalīšanu. Likumdevēja vara piederēja vienpalātas Nacionālajai sapulcei, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Izpildvaras vadīšana tika nodota uz 4 gadiem ievēlētam valsts prezidentam, kuru apveltīja ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām un plašām pilnvarām (piemēram, apžēlošanas tiesībām, tiesībām iecelt un atcelt [[Ministrs|ministrus]], iecelt tiesnešus, prokuratūras ierēdņus, pārzināt vietējo pārvaldi u.tml. |
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. marts, plkst. 06.18
Otrās Republikas Konstitūcija (la Constitution de la France) - 1848. gada 4. novembrī Francijas Nacionālās sapulcē 1848. gada nemieru ietekmē izdota jauna konstitūcija, ar kuru tika pasludināta Otrā republika, ka augstākā vara pieder pilsoņu kopumam un neviena persona vai tautas mazākums to nevar uzurpēt. Garantēja pilsoņiem politiskās un ekonomiskās tiesības un brivības, nostiprināja varas dalīšanu. Likumdevēja vara piederēja vienpalātas Nacionālajai sapulcei, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Izpildvaras vadīšana tika nodota uz 4 gadiem ievēlētam valsts prezidentam, kuru apveltīja ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām un plašām pilnvarām (piemēram, apžēlošanas tiesībām, tiesībām iecelt un atcelt ministrus, iecelt tiesnešus, prokuratūras ierēdņus, pārzināt vietējo pārvaldi u.tml.
Skat. arī:
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 192.-193. lpp.
