Atšķirības starp "Otrās Republikas Konstitūcija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Otrās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1848. gada 4. novembrī | + | '''Otrās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la Seconde République France'') - 1848. gada 4. novembrī revolūcijas ietekmē izdota jauna [[konstitūcija]], ar kuru tika pasludināta [[Otrā republika]], ka augstākā vara pieder pilsoņu kopumam un neviena persona vai tautas mazākums to nevar uzurpēt. Garantēja pilsoņiem politiskās un ekonomiskās tiesības un brivības, nostiprināja varas dalīšanu. Likumdevēja vara piederēja vienpalātas [[Francijas Nacionālā sapulce|Nacionālajai sapulcei]], kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Izpildvaras vadīšana tika nodota uz 4 gadiem ievēlētam valsts prezidentam, kuru apveltīja ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām un plašām pilnvarām (piemēram, apžēlošanas tiesībām, tiesībām iecelt un atcelt [[Ministrs|ministrus]], iecelt tiesnešus, prokuratūras ierēdņus, pārzināt vietējo pārvaldi u.tml. Tika apturēta pēc Luija Napoleona 1851. gada decembrī veiktā valsts apvērsuma. |
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 18. marts, plkst. 07.05
Otrās Republikas Konstitūcija (la Constitution de la Seconde République France) - 1848. gada 4. novembrī revolūcijas ietekmē izdota jauna konstitūcija, ar kuru tika pasludināta Otrā republika, ka augstākā vara pieder pilsoņu kopumam un neviena persona vai tautas mazākums to nevar uzurpēt. Garantēja pilsoņiem politiskās un ekonomiskās tiesības un brivības, nostiprināja varas dalīšanu. Likumdevēja vara piederēja vienpalātas Nacionālajai sapulcei, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Izpildvaras vadīšana tika nodota uz 4 gadiem ievēlētam valsts prezidentam, kuru apveltīja ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām un plašām pilnvarām (piemēram, apžēlošanas tiesībām, tiesībām iecelt un atcelt ministrus, iecelt tiesnešus, prokuratūras ierēdņus, pārzināt vietējo pārvaldi u.tml. Tika apturēta pēc Luija Napoleona 1851. gada decembrī veiktā valsts apvērsuma.
Skat. arī:
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 192.-193. lpp.
