Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | ||
|} | |} | ||
| − | '''Pārdaugavas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste, izveidota saskaņā ar 1561. gada [[Padošanās akti]]em bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un [[Rīgas arhibīskapija]]s teritorijas daļā Daugavas labajā krastā. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada [[Livonijas konstitūcijas]] un 1589., 1598. gadu [[Livonijas ordinācijas]]. 1582. gadā [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefans Batorijs]] pavēlēja sākt rekvīziju , lai pārbaudītu īpašuma tiesības un atņemtu tiem muižniekiem, kas to nevar uzrādīt. [[Landtāgs|Landtāgā]], lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu [[muižniecība]], tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]] un sākās t.s. ''[[kalendāra nemieri]]'' | + | '''Pārdaugavas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste, izveidota saskaņā ar 1561. gada [[Padošanās akti]]em bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un [[Rīgas arhibīskapija]]s teritorijas daļā Daugavas labajā krastā. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada [[Livonijas konstitūcijas]] un 1589., 1598. gadu [[Livonijas ordinācijas]]. 1582. gadā [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefans Batorijs]] pavēlēja sākt rekvīziju , lai pārbaudītu īpašuma tiesības un atņemtu tiem muižniekiem, kas to nevar uzrādīt. [[Landtāgs|Landtāgā]], lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu [[muižniecība]], tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]] un sākās t.s. ''[[kalendāra nemieri]]''. Pēc [[Polijas-Zviedrijas karš (1600.-1629.)|Žečpospoļitas-Zviedrijas kara]] hercogiste tika likvidēta, tās Vidzemes daļai kļūstot par t.s. ''[[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemi]]'', bet Latgales daļai - par [[Inflantija|Inflantiju]] (pol. ''Inflanty Polskie''). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 16.16
| |
| hercogiste | 28.11.1561.-1629. |
| rezidence | ... |
| sizerens |
|
| hierarhija | ... |
| platība | ~ ... km2 |
Pārdaugavas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste, izveidota saskaņā ar 1561. gada Padošanās aktiem bijušā Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas teritorijas daļā Daugavas labajā krastā. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada Livonijas konstitūcijas un 1589., 1598. gadu Livonijas ordinācijas. 1582. gadā Stefans Batorijs pavēlēja sākt rekvīziju , lai pārbaudītu īpašuma tiesības un atņemtu tiem muižniekiem, kas to nevar uzrādīt. Landtāgā, lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu muižniecība, tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru un sākās t.s. kalendāra nemieri. Pēc Žečpospoļitas-Zviedrijas kara hercogiste tika likvidēta, tās Vidzemes daļai kļūstot par t.s. zviedru Vidzemi, bet Latgales daļai - par Inflantiju (pol. Inflanty Polskie).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
