Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hercogiste''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hercogiste''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 28.11.1561.-1845. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 28.11.1561.-1845. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[sizerens]]''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[sizerens]]''' | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. novembris, plkst. 07.19
| |
| hercogiste | 28.11.1561.-1845. |
| sizerens |
|
| platība | ~ ... km2 |
Pārdaugavas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste, izveidota saskaņā ar 1561. gada Padošanās aktiem bijušā Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas teritorijas daļā Daugavas labajā krastā. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada Livonijas konstitūcijas un 1589., 1598. gadu Livonijas ordinācijas. 1582. gadā Stefans Batorijs pavēlēja sākt revīziju, lai pārbaudītu muižnieku īpašuma tiesības. Hercogiste jeb Livonijas province tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas). Landtāgā, lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu muižniecība, tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru un sākās t.s. kalendāra nemieri. Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Polijas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis;
- Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa, apelācijas instance, priekšsēdētājs- pats gubernators vai karaļa komisārs, sanāk divas reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, Varšavā pienēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja Vidzemes muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Pēc Žečpospoļitas-Zviedrijas kara 1629. gadā Altmarkas pamiera līgumā tās Vidzemes daļa (līdz Aiviekstes upei) kļuva par t.s. zviedru Vidzemi, bet Latgales daļa - par Poļu Vidzemi jeb Inflantiju (pol. Inflanty Polskie). Tās piederību Žečpospoļitai galīgā veidā apstiprināja 1660. gada Olīvas miera līgums. Saglabājās četras stārastijas jeb trakti ( Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas). 1677. gadā Polijas Seims Varšavā izdeva ordināciju, kas noteica, ka visa Latgales teritorija uzskatāma par vienu vojevodisti un piešķīra tai nosaukumu "Inflantijas kņaziste". Šajā gadā Pārdaugavas hercogistē oficiāli stājas spēkā Lietuvas statūta (1558. gada redakcija). De iure hercogistes statusu Poļu Vidzeme saglabāja līdz pat 1845. gadam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
