Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | ||
|} | |} | ||
| − | '''Pārdaugavas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste | + | '''Pārdaugavas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste iekarotajā [[Livonija]]s daļā Daugavas labajā krastā. 1561. gadā šīs zemes tika pasludinātas par Pārdaugavas provinci, ''Poļu Vidzemi'' jeb [[Inflantija|Inflantiju]] (pol. ''Inflanty Polskie''), bet 1566. gadā pārdēvētas par '''Pārdaugavas hercogisti'''. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada [[Livonijas konstitūcijas]] un 1589., 1598. gadu [[Livonijas ordinācijas]]. 1582. gadā [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefans Batorijs]] pavēlēja sākt revīziju, lai pārbaudītu muižnieku īpašuma tiesības. Hercogiste jeb ''Livonijas province'' tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas). [[Landtāgs|Landtāgā]], lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu [[muižniecība]], tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]] un sākās t.s. ''[[kalendāra nemieri]]''. Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Polijas tiesību aktiem un jaunām iestādēm: |
* Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis; | * Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis; | ||
* Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | * Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | ||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
* Burggrāfa tiesa, izstiesāja Vidzemes muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus. | * Burggrāfa tiesa, izstiesāja Vidzemes muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus. | ||
| − | + | Tās piederību Žečpospoļitai galīgā veidā apstiprināja 1660. gada [[Olīvas miera līgums]]. Saglabājās četras [[stārastija]]s jeb ''trakti'' ( Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas). 1677. gadā Polijas Seims Varšavā izdeva ordināciju, kas noteica, ka visa Latgales teritorija uzskatāma par vienu vojevodisti. Šajā gadā Pārdaugavas hercogistē oficiāli stājas spēkā [[Lietuvas statūts|Lietuvas statūta]] (1558. gada redakcija). ''De iure'' hercogistes statusu ''Poļu Vidzeme'' saglabāja līdz pat 1845. gadam. | |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. novembris, plkst. 07.35
| |
| hercogiste | 28.11.1561.-1845. |
| sizerens |
|
| platība | ~ ... km2 |
Pārdaugavas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste iekarotajā Livonijas daļā Daugavas labajā krastā. 1561. gadā šīs zemes tika pasludinātas par Pārdaugavas provinci, Poļu Vidzemi jeb Inflantiju (pol. Inflanty Polskie), bet 1566. gadā pārdēvētas par Pārdaugavas hercogisti. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada Livonijas konstitūcijas un 1589., 1598. gadu Livonijas ordinācijas. 1582. gadā Stefans Batorijs pavēlēja sākt revīziju, lai pārbaudītu muižnieku īpašuma tiesības. Hercogiste jeb Livonijas province tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas). Landtāgā, lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu muižniecība, tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru un sākās t.s. kalendāra nemieri. Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Polijas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis;
- Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa, apelācijas instance, priekšsēdētājs- pats gubernators vai karaļa komisārs, sanāk divas reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, Varšavā pienēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja Vidzemes muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Tās piederību Žečpospoļitai galīgā veidā apstiprināja 1660. gada Olīvas miera līgums. Saglabājās četras stārastijas jeb trakti ( Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas). 1677. gadā Polijas Seims Varšavā izdeva ordināciju, kas noteica, ka visa Latgales teritorija uzskatāma par vienu vojevodisti. Šajā gadā Pārdaugavas hercogistē oficiāli stājas spēkā Lietuvas statūta (1558. gada redakcija). De iure hercogistes statusu Poļu Vidzeme saglabāja līdz pat 1845. gadam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
