Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | ||
|} | |} | ||
| − | '''Pārdaugavas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste iekarotajā [[Livonija]]s daļā Daugavas labajā krastā. 1561. gadā šīs zemes tika pasludinātas par Pārdaugavas provinci, bet 1566. gadā pārdēvētas par '''Pārdaugavas hercogisti''', kuru pakļāva Lietuvas lielkņazam. 1569. gadā ''Poļu Vidzemi'' jeb "Inflantiju" (pol. ''Inflanty Polskie'') atkal padarīja par tiešu karaļa valdījumu. Tās iekārtu noteica 1582. gada [[Livonijas konstitūcijas]] un 1589., 1598. gadu [[Livonijas ordinācijas]]. 1582. gadā [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefans Batorijs]] pavēlēja sākt revīziju, lai pārbaudītu muižnieku īpašuma tiesības. | + | '''Pārdaugavas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste iekarotajā [[Livonija]]s daļā Daugavas labajā krastā. 1561. gadā šīs zemes tika pasludinātas par Pārdaugavas provinci, bet 1566. gadā pārdēvētas par '''Pārdaugavas hercogisti''', kuru pakļāva Lietuvas lielkņazam. 1569. gadā ''Poļu Vidzemi'' jeb "Inflantiju" (pol. ''Inflanty Polskie'') atkal padarīja par tiešu karaļa valdījumu. Tās iekārtu noteica 1582. gada [[Livonijas konstitūcijas]] un 1589., 1598. gadu [[Livonijas ordinācijas]]. 1582. gadā [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefans Batorijs]] pavēlēja sākt revīziju, lai pārbaudītu muižnieku īpašuma tiesības. Teritorija tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas). [[Landtāgs|Landtāgā]], lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu [[muižniecība]], tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]] un sākās t.s. ''[[kalendāra nemieri]]''. Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Polijas tiesību aktiem un jaunām iestādēm: |
* Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis; | * Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis; | ||
* Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | * Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. novembris, plkst. 08.15
| |
| hercogiste | 28.11.1561.-1845. |
| sizerens |
|
| galvaspilsēta | Dinaburga |
| platība | ~ ... km2 |
Pārdaugavas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste iekarotajā Livonijas daļā Daugavas labajā krastā. 1561. gadā šīs zemes tika pasludinātas par Pārdaugavas provinci, bet 1566. gadā pārdēvētas par Pārdaugavas hercogisti, kuru pakļāva Lietuvas lielkņazam. 1569. gadā Poļu Vidzemi jeb "Inflantiju" (pol. Inflanty Polskie) atkal padarīja par tiešu karaļa valdījumu. Tās iekārtu noteica 1582. gada Livonijas konstitūcijas un 1589., 1598. gadu Livonijas ordinācijas. 1582. gadā Stefans Batorijs pavēlēja sākt revīziju, lai pārbaudītu muižnieku īpašuma tiesības. Teritorija tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas). Landtāgā, lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu muižniecība, tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru un sākās t.s. kalendāra nemieri. Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Polijas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis;
- Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa, apelācijas instance, priekšsēdētājs- pats gubernators vai karaļa komisārs, sanāk divas reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, Varšavā pienēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja Vidzemes muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Pēc 1629. gada vairāk lieto nosaukumu "Inflantija".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
