Atšķirības starp "Padomju sociālistiskā republika" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Padomju sociālistiskā republika''', '''PSR''' (kr. ''советская социалистическая республика, ССР'') - federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriāla vienība [[PSRS]]. Saskaņā ar [[Konstitūcija|konstitūciju]] (1924., 1936., 1977.) tika deklarēts, ka katra PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Katrai PSR bija sava konstitūcija, [[ģerbonis]], [[himna]], galvaspilsēta. PSR bija tiesības uzņemt savā pilsonībā ārvalstniekus un bezvalstniekus. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi. Lielākā daļa PSR nebija starptautisko tiesību subjekti, tām nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. PSR izveidojās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] rezultātā. 1922. gadā, izveidojot PSRS, tika apvienotas 4 PSR: [[Krievijas PFSR]], Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] un [[Aizkaukāza SFPR]]. Administratīvi un militārās ekspansijas ceļā PSR skaits tika palielināts, 1940. gadā sasniedzot 15. Pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaulesk kara]] PSRS bija sadalīta: KPFSR, Ukrainas, Baltkrievijas, [[Armēnijas PSR]], [[Azerbaidžānas PSR]], [[Gruzijas PSR]], [[Igaunijas PSR]], [[Kazahijas PSR]], [[Kirgīzijas PSR]], [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]], [[Moldāvijas PSR]], [[Tadžikijas PSR]], [[Turkmēnijas PSR]] un [[Uzbekijas PSR]]. | + | '''Padomju sociālistiskā republika''', '''PSR''' (kr. ''советская социалистическая республика, ССР'') - federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriāla vienība [[PSRS]]. Saskaņā ar [[Konstitūcija|konstitūciju]] (1924., 1936., 1977.) tika deklarēts, ka katra PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Katrai PSR bija sava konstitūcija, [[ģerbonis]], [[himna]], galvaspilsēta. PSR bija tiesības uzņemt savā pilsonībā ārvalstniekus un bezvalstniekus. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi. Lielākā daļa PSR nebija starptautisko tiesību subjekti, tām nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. PSR izveidojās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] rezultātā. 1922. gadā, izveidojot PSRS, tika apvienotas 4 PSR: [[Krievijas PFSR]], Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] un [[Aizkaukāza SFPR]]. Administratīvi un militārās ekspansijas ceļā PSR skaits tika palielināts, 1940. gadā sasniedzot 15. Pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaulesk kara]] PSRS bija sadalīta: KPFSR, Ukrainas, Baltkrievijas, [[Armēnijas PSR]], [[Azerbaidžānas PSR]], [[Gruzijas PSR]], [[Igaunijas PSR]], [[Kazahijas PSR]], [[Kirgīzijas PSR]], [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]], [[Moldāvijas PSR]], [[Tadžikijas PSR]], [[Turkmēnijas PSR]] un [[Uzbekijas PSR]]. PSR beidza pastāvēt lidz ar PSRS sabrukumu 1990. gados. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 10. decembris, plkst. 08.03
Padomju sociālistiskā republika, PSR (kr. советская социалистическая республика, ССР) - federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriāla vienība PSRS. Saskaņā ar konstitūciju (1924., 1936., 1977.) tika deklarēts, ka katra PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Katrai PSR bija sava konstitūcija, ģerbonis, himna, galvaspilsēta. PSR bija tiesības uzņemt savā pilsonībā ārvalstniekus un bezvalstniekus. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi. Lielākā daļa PSR nebija starptautisko tiesību subjekti, tām nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. PSR izveidojās Krievijas pilsoņu kara rezultātā. 1922. gadā, izveidojot PSRS, tika apvienotas 4 PSR: Krievijas PFSR, Ukrainas PSR]], Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza SFPR. Administratīvi un militārās ekspansijas ceļā PSR skaits tika palielināts, 1940. gadā sasniedzot 15. Pēc 2. Pasaulesk kara PSRS bija sadalīta: KPFSR, Ukrainas, Baltkrievijas, Armēnijas PSR, Azerbaidžānas PSR, Gruzijas PSR, Igaunijas PSR, Kazahijas PSR, Kirgīzijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR, Moldāvijas PSR, Tadžikijas PSR, Turkmēnijas PSR un Uzbekijas PSR. PSR beidza pastāvēt lidz ar PSRS sabrukumu 1990. gados.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72. lpp.
