Atšķirības starp "Pagājušo laiku stāsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pagājušo laiku stāsts''' (kr. ''Повесть временных лет''), historiogrāfijā bieži dēvēta par "Nestora hroniku" vai "Pagājušo gadu vēsturi" - hronika, [[Kijevas Krievzeme]]s vēsture, aptver laiku no mītiskajiem pirmssākumiem, kuru XII gs. sarakstījis [[Nestors Hronists]].
+
'''Pagājušo laiku stāsts''' (kr. ''Повесть временных лет''), historiogrāfijā bieži dēvēta par '''Nestora hroniku''' vai '''Pagājušo gadu vēsturi''' - hronika, [[Kijevas Krievzeme]]s vēsture, aptver laiku no mītiskajiem pirmssākumiem, kuru XII gs. sarakstījis [[Nestors Hronists]].
  
 +
Rakstot hroniku, Nestors to balstīja uz virkni senāku avotu: Pečoru klosterī glabājušos 1093. gadā sastādītu t.s. "Sākumhroniku" (''Начальная летонись''), bizantiešu autora Georgija Hamartolas hroniku, kas senkrievu valodā pārtulkota X gs., X gadsimta senkrievu-bizantiešu līgumus, XI gadsimtā senkrievu valodā pārtulkoto bizantiešu "[[Hronogrāfs|Hronogrāfu]]" (vēsturisku apcerējumu krājumu), kas papildināts ar izvilkumiem no svēto dzīves aprakstiem, klostera arhīvu materiāliem. Rakstīto avotu ziņas Nestors papildinājis arī ar mutvārdu tradīcijā atrodamajām ziņām.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. janvāris, plkst. 16.35

Pagājušo laiku stāsts (kr. Повесть временных лет), historiogrāfijā bieži dēvēta par Nestora hroniku vai Pagājušo gadu vēsturi - hronika, Kijevas Krievzemes vēsture, aptver laiku no mītiskajiem pirmssākumiem, kuru XII gs. sarakstījis Nestors Hronists.

Rakstot hroniku, Nestors to balstīja uz virkni senāku avotu: Pečoru klosterī glabājušos 1093. gadā sastādītu t.s. "Sākumhroniku" (Начальная летонись), bizantiešu autora Georgija Hamartolas hroniku, kas senkrievu valodā pārtulkota X gs., X gadsimta senkrievu-bizantiešu līgumus, XI gadsimtā senkrievu valodā pārtulkoto bizantiešu "Hronogrāfu" (vēsturisku apcerējumu krājumu), kas papildināts ar izvilkumiem no svēto dzīves aprakstiem, klostera arhīvu materiāliem. Rakstīto avotu ziņas Nestors papildinājis arī ar mutvārdu tradīcijā atrodamajām ziņām.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 15.-17. lpp.

  • Повесть временных лет. / Перевод с древнеруского Лихачев, Д.С., Романов Б.А. Том 1-2. - Издательство Академии Наук СССР: Москва-Ленинград, 1950

Resursi internetā par šo tēmu