Atšķirības starp "Pagasta sapulce" versijām

'''Pagasta sapulce''' (kr. ''волостной сход'') - visu pilntiesīgo [[Pagasts|pagasta]] pastāvīgo iedzīvotāju vai atsevišķu [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce. ''Pagasta sapulci'' sasauca pagasta vecākais un pats to vadīja. Saskaņā ar [[zemnieku brīvlaišanas likumi]]em, ''pagasta sapulci'' neierobežoti bieži varēja sasaukt [[muižas policija]], bet no pagasta puses to sasaukt varēja [[pagasttiesa]] (Vidzemē arī pagasta vecākais). [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] saimnieki un [[gājēji]] balsoja atsevišķi, bet, ja to nostāja atšķīrās, balsojumu izšķīra muižas policija. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] saimnieki balsoja atsevišķi par jautājumiem, kas attiecās tikai uz saimnieku lietām. Pēc 1866. gada 19. februāra [[Baltijas guberņu pagastu likums|Baltijas guberņu pagasta likuma]] stāšanās spēkā ''pagasta sapulcē'' vairs piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja 1 delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Latgalē, atbilstoši [[Krievijas impērija]]s [[Zemnieku brīvlaišanas likumi]]em (''Общее положение о крестьянах, вышедших из крепостной зависимости'', 1861.) ''pagasta sapulcē'' piedalījās visi saimnieki un vēlētās pagasta amatpersonas. To pēc vajadzības sasauca pagasta vecākais vai muižnieks. ''Pagasta sapulces'' kompetencē bija: pagasta amatpersonu vēlēšanas un kontrole, [[policija]]s un bāriņu lietas, lēmumi par kopējās zemes lietošanu un ģimeņu dalīšanos, [[pagasta magazīna]]s, nespējnieku un skolu lietas, nodokļu repartīcija u.c. Kā augstākā lauku pašvaldības institūcija ''pagasta sapulce'' pastāvēja līdz 1922. gadam, kad ''pagasta padomes'' un revīzijas komisijas iedzīvotāji sāka ievēlēt vispārējās vēlēšanās.