Atšķirības starp "Pagasts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Pagasts''' (vāc. ''Gemeinde'') - '''1.''' Nodoklis, feodāla [[rente]], feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, kuru pārvaldīja [[Muižniecība|muižnieka]] iecelts [[vagars]]. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā ''pagastu'' dēvēja par [[Vaka|vaku]]. '''2.''' Administratīvi teritoriāla vienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem. Ar 19.02.1866. ''Baltijas guberņu pagastu likumu'' pagasts (arī [[pagasta lāde]], [[pagasta magazīna]], [[pagasta policija]]) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam ([[Iskolata republika]], [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]]) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā ''pagasta sapulci'' likvidēja, bet ''izpildkomiteju'' pārdēvēja par ''valdi''. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā ([[LPSR]]) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.
 
'''Pagasts''' (vāc. ''Gemeinde'') - '''1.''' Nodoklis, feodāla [[rente]], feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, kuru pārvaldīja [[Muižniecība|muižnieka]] iecelts [[vagars]]. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā ''pagastu'' dēvēja par [[Vaka|vaku]]. '''2.''' Administratīvi teritoriāla vienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem. Ar 19.02.1866. ''Baltijas guberņu pagastu likumu'' pagasts (arī [[pagasta lāde]], [[pagasta magazīna]], [[pagasta policija]]) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam ([[Iskolata republika]], [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]]) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā ''pagasta sapulci'' likvidēja, bet ''izpildkomiteju'' pārdēvēja par ''valdi''. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā ([[LPSR]]) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.
 +
 +
Skat. arī [[Mācītāja pagasts]]
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. decembris, plkst. 20.17

Pagasts (vāc. Gemeinde) - 1. Nodoklis, feodāla rente, feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, kuru pārvaldīja muižnieka iecelts vagars. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā pagastu dēvēja par vaku. 2. Administratīvi teritoriāla vienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem. Ar 19.02.1866. Baltijas guberņu pagastu likumu pagasts (arī pagasta lāde, pagasta magazīna, pagasta policija) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam (Iskolata republika, LSPR) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā pagasta sapulci likvidēja, bet izpildkomiteju pārdēvēja par valdi. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā (LPSR) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.

Skat. arī Mācītāja pagasts

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66. lpp.