Atšķirības starp "Parlaments" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Parlaments''' (no fr. ''parler'' - "runāt"; angl. ''Parliament'', vāc. ''Parlament'', fr. ''Parlement'', kr. ''Парламент'') - augstākā likumdevēja institūcija daudzās valstīs - [[Saeima]], [[Seims]], [[Reihstāgs]], [[Altings]] u.c.,- kur jēdziens "parlaments" kalpo kā sugas vārds. Atkarībā no konteksta, var būt arī: '''1.''' Centrālā [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] kopš 1265. gada, kurā bija pārstāvētas [[bruņniecība]] un [[muižniecība]], [[garīdzniecība]] un [[pilsētnieki]]. XIV gs. vidū Anglijas Parlamentā izveidojās 2 pārstāvju palātas: [[Lordu palāta]] (amgl. ''House of Lords'') un [[Pārstāvju palāta]] (''Jouse of Commons''). Darbojās arī [[Absolūtisms|absolūtisma]] laikā un kopš XVII gs. vidus bija [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] augstākā likumdevēja institūcija. '''2.''' Pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta parauga izveidota augstākā likumdevēja institūcija kādā, visbiežāk ar to vēsturiski saistītā valstī ([[Skotijas karaliste]], [[Austrālijas Savienība]] u.c.). '''3.''' Administratīvās un tiesu iestādes [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] viduslaikos, līdz 1790. gadam. '''4.''' Apspriede [[Mūks|mūku]] vai mūku-[[Bruņinieks|bruņinieku]] [[Ordenis|ordeņu]] [[Konvents|konventā]], vai arī tautas sapulces dažās [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalas]] pilsētās viduslaikos.
+
'''Parlaments''' (no fr. ''parler'' - "runāt"; angl. ''Parliament'', vāc. ''Parlament'', fr. ''Parlement'', kr. ''Парламент'') - augstākā likumdevēja institūcija daudzās valstīs: ([[Saeima]], [[Seims]], [[Reihstāgs]], [[Altings]] u.c.). Atkarībā no konteksta:
 +
* '''1.''' Apspriede [[Mūks|mūku]] vai mūku-[[Bruņinieks|bruņinieku]] [[Ordenis|ordeņu]] [[Konvents|konventā]], vai arī tautas sapulces dažās [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalas]] pilsētās viduslaikos.
 +
* '''2.''' Augstākā [[province]]s administratīvā un tiesu iestāde [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] viduslaikos (līdz 1790. gadam), izskatīja lietas, kuras varēja pārsūdzēt tikai [[Karaļa tiesa|karaļa tiesā]].
 +
* '''3.''' Centrālā [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] kopš 1265. gada, kurā bija pārstāvētas [[bruņniecība]] un [[muižniecība]], [[garīdzniecība]] un [[pilsētnieki]]. XIV gs. vidū Anglijas Parlamentā izveidojās 2 pārstāvju palātas: [[Lordu palāta]] (amgl. ''House of Lords'') un [[Pārstāvju palāta]] (''Jouse of Commons''). Darbojās arī [[Absolūtisms|absolūtisma]] laikā un kopš XVII gs. vidus bija [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] augstākā likumdevēja institūcija.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
21. rindiņa: 24. rindiņa:
 
* [http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/ld/ldcomp/compso.htm Davies, M. Companion to the Standing Orders and guide to the Proceedings of the House of Lords, 19th ed., 2003]
 
* [http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/ld/ldcomp/compso.htm Davies, M. Companion to the Standing Orders and guide to the Proceedings of the House of Lords, 19th ed., 2003]
 
----
 
----
* [http://www.senator.senat.org/senat.html Мачульская И. И опыт, сын ошибок трудных» — история становления парламентаризма в Древнем Риме и его развитие в современной России.]
+
* [http://www.senator.senat.org/senat.html Мачульская И. И опыт, сын ошибок трудных - история становления парламентаризма в Древнем Риме и его развитие в современной России.]
  
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 20. jūlijs, plkst. 13.36

Parlaments (no fr. parler - "runāt"; angl. Parliament, vāc. Parlament, fr. Parlement, kr. Парламент) - augstākā likumdevēja institūcija daudzās valstīs: (Saeima, Seims, Reihstāgs, Altings u.c.). Atkarībā no konteksta:

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77. lpp.

  • Blackstone, Sir William. Commentaries on the Laws of England. - Clarendon Press, Oxford, 1765
  • Brown K.M. and Tanner R.J. The History of the Scottish Parliament volume 1: Parliament and Politics, 1235-1560. - Edinburgh, 2004
  • Farnborough Thomas Erskine, 1st Baron. Constitutional History of England since the Accession of George the Third, 11th ed. - Longmans, Green and Co, London, 1896
  • Rait R. The Parliaments of Scotland. - Glasgow, 1924

  • Franz Thedieck. Die Parlamentsfunktionen. // Juristische Arbeitsblätter (JA) 8–9/1988, S. 423–427
  • Stefan Marschall. Parlamentarismus. Eine Einführung. - Nomos, Baden-Baden, 2005

Resursi internetā par šo tēmu