Atšķirības starp "Parlaments" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Parlaments''' (no fr. ''parler'' - "runāt"; angl. ''Parliament'', vāc. ''Parlament'', fr. ''Parlement'', kr.) - augstākā likumdevēja institūcija daudzās valstīs - [[Saeima]], [[Seims]], [[Reihstāgs]], [[Altings]] u.c.,- kur jēdziens "parlaments" kalpo kā sugas vārds. Atkarībā no konteksta, var būt arī: '''1.''' Centrālā [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] kopš 1265. gada, kurā bija pārstāvētas [[bruņniecība]] un [[muižniecība]], [[garīdzniecība]] un [[pilsētnieki]]. XIV gs. vidū Anglijas Parlamentā izveidojās 2 pārstāvju palātas: [[Lordu palāta]] (amgl. ''House of Lords'') un [[Pārstāvju palāta]] (''Jouse of Commons''). Darbojās arī [[Absolūtisms|absolūtisma]] laikā un kopš XVII gs. vidus bija [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] augstākā likumdevēja institūcija. '''2.''' Pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta parauga izveidota augstākā likumdevēja institūcija kādā valstī ([[Skotijas karaliste]], [[Austrālijas Savienība]] u.c.). '''3.''' Administratīvās un tiesu iestādes [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] viduslaikos, līdz 1790. gadam. '''4.''' Apspriede [[Mūks|mūku]] vai mūku-[[Bruņinieks|bruņinieku]] [[Ordenis|ordeņu]] [[Konvents|konventā]], vai arī tautas sapulces dažās [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalas]] pilsētās viduslaikos.
+
'''Parlaments''' (no fr. ''parler'' - "runāt"; angl. ''Parliament'', vāc. ''Parlament'', fr. ''Parlement'', kr. ''Парламент'') - augstākā likumdevēja institūcija daudzās valstīs - [[Saeima]], [[Seims]], [[Reihstāgs]], [[Altings]] u.c.,- kur jēdziens "parlaments" kalpo kā sugas vārds. Atkarībā no konteksta, var būt arī: '''1.''' Centrālā [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] kopš 1265. gada, kurā bija pārstāvētas [[bruņniecība]] un [[muižniecība]], [[garīdzniecība]] un [[pilsētnieki]]. XIV gs. vidū Anglijas Parlamentā izveidojās 2 pārstāvju palātas: [[Lordu palāta]] (amgl. ''House of Lords'') un [[Pārstāvju palāta]] (''Jouse of Commons''). Darbojās arī [[Absolūtisms|absolūtisma]] laikā un kopš XVII gs. vidus bija [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] augstākā likumdevēja institūcija. '''2.''' Pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta parauga izveidota augstākā likumdevēja institūcija kādā valstī ([[Skotijas karaliste]], [[Austrālijas Savienība]] u.c.). '''3.''' Administratīvās un tiesu iestādes [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] viduslaikos, līdz 1790. gadam. '''4.''' Apspriede [[Mūks|mūku]] vai mūku-[[Bruņinieks|bruņinieku]] [[Ordenis|ordeņu]] [[Konvents|konventā]], vai arī tautas sapulces dažās [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalas]] pilsētās viduslaikos.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
20. rindiņa: 20. rindiņa:
 
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/p#a2664 Works by the Parliament of the United Kingdom at Project Gutenberg.]
 
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/p#a2664 Works by the Parliament of the United Kingdom at Project Gutenberg.]
 
* [http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/ld/ldcomp/compso.htm Davies, M. Companion to the Standing Orders and guide to the Proceedings of the House of Lords, 19th ed., 2003]
 
* [http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/ld/ldcomp/compso.htm Davies, M. Companion to the Standing Orders and guide to the Proceedings of the House of Lords, 19th ed., 2003]
 +
----
 +
* [http://www.senator.senat.org/senat.html Мачульская И. И опыт, сын ошибок трудных» — история становления парламентаризма в Древнем Риме и его развитие в современной России.]
  
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 18. decembris, plkst. 09.20

Parlaments (no fr. parler - "runāt"; angl. Parliament, vāc. Parlament, fr. Parlement, kr. Парламент) - augstākā likumdevēja institūcija daudzās valstīs - Saeima, Seims, Reihstāgs, Altings u.c.,- kur jēdziens "parlaments" kalpo kā sugas vārds. Atkarībā no konteksta, var būt arī: 1. Centrālā kārtu pārstāvju sapulce Anglijas karalistē kopš 1265. gada, kurā bija pārstāvētas bruņniecība un muižniecība, garīdzniecība un pilsētnieki. XIV gs. vidū Anglijas Parlamentā izveidojās 2 pārstāvju palātas: Lordu palāta (amgl. House of Lords) un Pārstāvju palāta (Jouse of Commons). Darbojās arī absolūtisma laikā un kopš XVII gs. vidus bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes augstākā likumdevēja institūcija. 2. Pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta parauga izveidota augstākā likumdevēja institūcija kādā valstī (Skotijas karaliste, Austrālijas Savienība u.c.). 3. Administratīvās un tiesu iestādes Francijas karalistē viduslaikos, līdz 1790. gadam. 4. Apspriede mūku vai mūku-bruņinieku ordeņu konventā, vai arī tautas sapulces dažās Apenīnu pussalas pilsētās viduslaikos.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77. lpp.

  • Blackstone, Sir William. Commentaries on the Laws of England. - Clarendon Press, Oxford, 1765
  • Brown K.M. and Tanner R.J. The History of the Scottish Parliament volume 1: Parliament and Politics, 1235-1560. - Edinburgh, 2004
  • Farnborough Thomas Erskine, 1st Baron. Constitutional History of England since the Accession of George the Third, 11th ed. - Longmans, Green and Co, London, 1896
  • Rait R. The Parliaments of Scotland. - Glasgow, 1924

  • Franz Thedieck. Die Parlamentsfunktionen. // Juristische Arbeitsblätter (JA) 8–9/1988, S. 423–427
  • Stefan Marschall. Parlamentarismus. Eine Einführung. - Nomos, Baden-Baden, 2005

Resursi internetā par šo tēmu