Atšķirības starp "Peregrīni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Komentāri) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | + | Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā [[Patrons|patronātā]], lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. ''tautu tiesībām''. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu perigrīnu [[Prētors|prētora]] maģistratūru (''praetor peregrinus''). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem. | |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. septembris, plkst. 06.14
Peregrīni (lat. peregrinus - svešinieki, ārzemnieki) - 1. Senās Romas sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu metoikiem); 2. svētceļnieki un krustneši Rietumeiropā viduslaikos.
Komentāri
Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā patronātā, lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. tautu tiesībām. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu perigrīnu prētora maģistratūru (praetor peregrinus). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.
