Atšķirības starp "Perno Georgs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1900. gada 19. martā Stukmaņu muižā, [[Muižkungs|muižkunga]] Voldemāra Perno ģimenē. Absolvējis Volmaras (mūsd. Valmiera) [[Reālskola|reālskolu]]. | Dzimis 1900. gada 19. martā Stukmaņu muižā, [[Muižkungs|muižkunga]] Voldemāra Perno ģimenē. Absolvējis Volmaras (mūsd. Valmiera) [[Reālskola|reālskolu]]. | ||
| − | 1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], kareivis. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1545) par to, ka 1919. gada 28. decembrī Rudzātu pagastā pie Steķu sādžas, kopā ar izlūku | + | 1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], kareivis. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1545) par to, ka 1919. gada 28. decembrī Rudzātu pagastā pie Steķu sādžas, kopā ar izlūku grupu nonācis ielenkumā, viens pats izlaucies cauri ielenkumam un atvedis palīgspēkus, izglābjot vienību no gūsta. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī. |
Dzīvojis Rīgā, vēlāk saņēmis jaunsaimniecību Kauguru pagasta Mežmuižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1990. gada 21. aprīlī Bohumā (''Bochum''). | Dzīvojis Rīgā, vēlāk saņēmis jaunsaimniecību Kauguru pagasta Mežmuižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1990. gada 21. aprīlī Bohumā (''Bochum''). | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 10.26
Georgs Perno (Georg Pernau, 1900-1990) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
Dzimis 1900. gada 19. martā Stukmaņu muižā, muižkunga Voldemāra Perno ģimenē. Absolvējis Volmaras (mūsd. Valmiera) reālskolu.
1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kareivis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1545) par to, ka 1919. gada 28. decembrī Rudzātu pagastā pie Steķu sādžas, kopā ar izlūku grupu nonācis ielenkumā, viens pats izlaucies cauri ielenkumam un atvedis palīgspēkus, izglābjot vienību no gūsta. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī.
Dzīvojis Rīgā, vēlāk saņēmis jaunsaimniecību Kauguru pagasta Mežmuižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1990. gada 21. aprīlī Bohumā (Bochum).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 395. lpp.
