Atšķirības starp "Piecu simtu padome" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Piecu simtu padome''' - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Kleistena reformas|Kleistena reformu]] rezultātā izveidotā augstākā pārvaldes institūcija [[Atēnas|Senajās Atēnās]] (sengr. ''βουλή, bulē'' - "padome"). Padomes locekļus (50 trīsdesmit gadu vecumu sasnieguši pilsoņi no katrām 10 [[Fila|filām]]) izlozes kārtībā ievēlēja uz vienu gadu. Padomi veidoja 10 komisijas (''pritānijas''), kur katra komisija 1/10 daļu no gada pildīja visas padomes funkcijas. Padome sasauca un vadīja tautas sapulces, pārzināja [[polisa]]s finanses, tirdzniecību, karaspēku, kontrolēja amatpersonu darbu. '''2.''' [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] apakšpalāta (fr. ''Conseil des Cinq-Cents'') laikā no 1795. līdz 1799. gadam, kuras pamatfunkcija bija jaunu likumprojektu izvirzīšana. ''Padomes'' apstiprinātie un tālāk virzītie likumprojekti bija "rezolūcijas" (''résolutions'') un, lai iegūtu likuma spēku, tās vajadzēja apstiprināt [[Vecāko padome]]i. Izveidota 22. augustā saskaņā ar 1795. gada [[Konstitūcija|konstitūciju]]. Pastāvēja vecuma cenzs: ''Padomē'' varēja tikt ievēlēti tikai 30 gadu vecumu sasnieguši vīrieši, kopskaitā 500 locekļi, kas par savu darbu saņēma algu. Katru gadu trešdaļa ''Padomes'' locekļu tika nomainīti. Tā pati persona pirmo reizi varēja tikt ievēlēta atkārtoti uzreiz pēc termiņa beigām, otru reizi - gadu pēc tām, bet trešo reizi - tikai divus gadus pēc tām. Prezidentu un sekretāru ievēlēja tikai uz vienu mēnesi. Sēdes bija publiskas. Pēc 1799. gada 9.-10. novembra (18. brimēra) apvērsuma ''Piecu simtu padome'' tika likvidēta. | + | '''Piecu simtu padome''' - atkarībā no konteksta: |
| − | + | * '''1.''' [[Kleistena reformas|Kleistena reformu]] rezultātā izveidotā augstākā pārvaldes institūcija [[Atēnas|Senajās Atēnās]] (sengr. ''βουλή, bulē'' - "padome"). Padomes locekļus (50 trīsdesmit gadu vecumu sasnieguši pilsoņi no katrām 10 [[Fila|filām]]) izlozes kārtībā ievēlēja uz vienu gadu. Padomi veidoja 10 komisijas (''pritānijas''), kur katra komisija 1/10 daļu no gada pildīja visas padomes funkcijas. Padome sasauca un vadīja tautas sapulces, pārzināja [[polisa]]s finanses, tirdzniecību, karaspēku, kontrolēja amatpersonu darbu. | |
| − | + | * '''2.''' [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] apakšpalāta (fr. ''Conseil des Cinq-Cents'') laikā no 1795. līdz 1799. gadam, kuras pamatfunkcija bija jaunu likumprojektu izvirzīšana. ''Padomes'' apstiprinātie un tālāk virzītie likumprojekti bija "rezolūcijas" (''résolutions'') un, lai iegūtu likuma spēku, tās vajadzēja apstiprināt [[Vecāko padome]]i. Izveidota 22. augustā saskaņā ar 1795. gada [[Konstitūcija|konstitūciju]]. Pastāvēja vecuma cenzs: ''Padomē'' varēja tikt ievēlēti tikai 30 gadu vecumu sasnieguši vīrieši, kopskaitā 500 locekļi, kas par savu darbu saņēma algu. Katru gadu trešdaļa ''Padomes'' locekļu tika nomainīti. Tā pati persona pirmo reizi varēja tikt ievēlēta atkārtoti uzreiz pēc termiņa beigām, otru reizi - gadu pēc tām, bet trešo reizi - tikai divus gadus pēc tām. Prezidentu un sekretāru ievēlēja tikai uz vienu mēnesi. Sēdes bija publiskas. Pēc 1799. gada 9.-10. novembra (18. brimēra) apvērsuma ''Piecu simtu padome'' tika likvidēta. | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 87. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Hignett Charles. A History of the Athenian Constitution. - Clarendon Press, Oxford, 1958 | * Hignett Charles. A History of the Athenian Constitution. - Clarendon Press, Oxford, 1958 | ||
* Jones A.H.M. Athenian Democracy. - Basil Blackwell, Oxford, 1957 | * Jones A.H.M. Athenian Democracy. - Basil Blackwell, Oxford, 1957 | ||
| 21. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www2.uni-jena.de/erzwiss/projekte_2004/forker_dannenberg/html/rat_der_500.html Der Rat der Fünfhundert (boule). - Die Friedrich-Schiller-Universität Jena] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.assemblee-nationale.fr/connaissance/collection/8.asp#P31_4625 Historique des régimes électoraux de la France sur le site de l’Assemblée nationale] | * [http://www.assemblee-nationale.fr/connaissance/collection/8.asp#P31_4625 Historique des régimes électoraux de la France sur le site de l’Assemblée nationale] | ||
---- | ---- | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 11.27
Piecu simtu padome - atkarībā no konteksta:
- 1. Kleistena reformu rezultātā izveidotā augstākā pārvaldes institūcija Senajās Atēnās (sengr. βουλή, bulē - "padome"). Padomes locekļus (50 trīsdesmit gadu vecumu sasnieguši pilsoņi no katrām 10 filām) izlozes kārtībā ievēlēja uz vienu gadu. Padomi veidoja 10 komisijas (pritānijas), kur katra komisija 1/10 daļu no gada pildīja visas padomes funkcijas. Padome sasauca un vadīja tautas sapulces, pārzināja polisas finanses, tirdzniecību, karaspēku, kontrolēja amatpersonu darbu.
- 2. Likumdošanas korpusa apakšpalāta (fr. Conseil des Cinq-Cents) laikā no 1795. līdz 1799. gadam, kuras pamatfunkcija bija jaunu likumprojektu izvirzīšana. Padomes apstiprinātie un tālāk virzītie likumprojekti bija "rezolūcijas" (résolutions) un, lai iegūtu likuma spēku, tās vajadzēja apstiprināt Vecāko padomei. Izveidota 22. augustā saskaņā ar 1795. gada konstitūciju. Pastāvēja vecuma cenzs: Padomē varēja tikt ievēlēti tikai 30 gadu vecumu sasnieguši vīrieši, kopskaitā 500 locekļi, kas par savu darbu saņēma algu. Katru gadu trešdaļa Padomes locekļu tika nomainīti. Tā pati persona pirmo reizi varēja tikt ievēlēta atkārtoti uzreiz pēc termiņa beigām, otru reizi - gadu pēc tām, bet trešo reizi - tikai divus gadus pēc tām. Prezidentu un sekretāru ievēlēja tikai uz vienu mēnesi. Sēdes bija publiskas. Pēc 1799. gada 9.-10. novembra (18. brimēra) apvērsuma Piecu simtu padome tika likvidēta.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 87. lpp.
- Hignett Charles. A History of the Athenian Constitution. - Clarendon Press, Oxford, 1958
- Jones A.H.M. Athenian Democracy. - Basil Blackwell, Oxford, 1957
- Rhodes P.J. The Athenian Boule. - The Clarendon Press, Oxford, 1972
- Rhodes P.J. The Athenian boule. - Clarendon Press, Oxford 1985, ISBN 0-19-814291-9
- Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889
- Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903
- Jean Maurice Tourneux. Bibliographie de l'histoire de Paris pendant la Revolution française. - Paris, 1890
- Античная демократия в свидетельствах современников. - Москва, 1996
