Atšķirības starp "Pilsēta" versijām
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilsēta''' - pastāvīgs un blīvi apdzīvots urbāns centrs ar savu [[Patrimoniālais apgabals|patrimoniālo apgabalu]] un pašpārvaldi. Jautājumā pastāv visai liela viedokļu daudzveidība un ir ļoti daudz definīciju, taču vienkāršākā un izplatītākā izpratne piedāvā pilsētu lokalizēt pēc sešiem pamatkritērijiem: 1) topogrāfiska un administratīva noslēgtība, izteiktas robežas; 2) liels iedzīvotāju skaits (par zemāko robežu pieņem ~1000 indivīdus, taču ir pētnieki, kas par zemāko skaitu pieņem tikai ~5000 iedzīvotāju); 3) visai izteikta profesionāla specializācija ražošanā, kulta lietās, administratīvajā pārvaldē, militārajos jautājumos, tirdzniecībā u.tml., sociāla stratifikācija pēc statusa un mantas; 4) daudzveidīga apbūve, t.sk. [[fortifikācija]]s būves, administratīvās ēkas, kulta celtnes, monumentālā arhitektūra; 5) noteikta apvidus polifunkcionāla centra funkcijas, 6) tirgus. | + | '''Pilsēta''' - pastāvīgs un blīvi apdzīvots urbāns centrs ar savu [[Patrimoniālais apgabals|patrimoniālo apgabalu]] un pašpārvaldi. Jautājumā pastāv visai liela viedokļu daudzveidība un ir ļoti daudz definīciju, taču vienkāršākā un izplatītākā izpratne piedāvā pilsētu lokalizēt pēc sešiem pamatkritērijiem: 1) topogrāfiska un administratīva noslēgtība, izteiktas robežas; 2) liels iedzīvotāju skaits (par zemāko robežu pieņem ~1000 indivīdus, taču ir pētnieki, kas par zemāko skaitu pieņem tikai ~5000 iedzīvotāju); 3) visai izteikta profesionāla specializācija ražošanā, kulta lietās, administratīvajā pārvaldē, militārajos jautājumos, tirdzniecībā u.tml., sociāla stratifikācija pēc statusa un mantas; 4) daudzveidīga apbūve, t.sk. [[fortifikācija]]s būves, administratīvās ēkas, kulta celtnes, monumentālā arhitektūra; 5) noteikta apvidus polifunkcionāla centra funkcijas, 6) tirgus. Lai pilsēta pastāvētu, nepieciešami trīs pamatapstākļi: 1) jābūt ar lauksaimniecību nesaistītiem ienākumiem (ko dod amatniecība, tirdzniecība, karš u.c.), kas nodrošinātu ar pārtiku to pilsētas iedzīvotāju daļu, kas nav nodarbināta pārtikas ražošanā, kā arī ļautu finansēt pilsētbūvniecību; 2) apvidū ap pilsētu jābūt pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam ar zināmām iemaņām plašāku sociālo struktūru veidošanā; 3) jābūt pietiekami attīstītam agrārajasm sektoram ar gana lielu pārpalikumu, kas ļautu apkaimes iedzīvotājiem iztikt pašiem un vēl pabarot pilsētu. |
| − | |||
| − | Lai pilsēta pastāvētu, nepieciešami | ||
Skat. arī: [[pilsētvalsts]], [[polisa]] | Skat. arī: [[pilsētvalsts]], [[polisa]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 07.04
Pilsēta - pastāvīgs un blīvi apdzīvots urbāns centrs ar savu patrimoniālo apgabalu un pašpārvaldi. Jautājumā pastāv visai liela viedokļu daudzveidība un ir ļoti daudz definīciju, taču vienkāršākā un izplatītākā izpratne piedāvā pilsētu lokalizēt pēc sešiem pamatkritērijiem: 1) topogrāfiska un administratīva noslēgtība, izteiktas robežas; 2) liels iedzīvotāju skaits (par zemāko robežu pieņem ~1000 indivīdus, taču ir pētnieki, kas par zemāko skaitu pieņem tikai ~5000 iedzīvotāju); 3) visai izteikta profesionāla specializācija ražošanā, kulta lietās, administratīvajā pārvaldē, militārajos jautājumos, tirdzniecībā u.tml., sociāla stratifikācija pēc statusa un mantas; 4) daudzveidīga apbūve, t.sk. fortifikācijas būves, administratīvās ēkas, kulta celtnes, monumentālā arhitektūra; 5) noteikta apvidus polifunkcionāla centra funkcijas, 6) tirgus. Lai pilsēta pastāvētu, nepieciešami trīs pamatapstākļi: 1) jābūt ar lauksaimniecību nesaistītiem ienākumiem (ko dod amatniecība, tirdzniecība, karš u.c.), kas nodrošinātu ar pārtiku to pilsētas iedzīvotāju daļu, kas nav nodarbināta pārtikas ražošanā, kā arī ļautu finansēt pilsētbūvniecību; 2) apvidū ap pilsētu jābūt pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam ar zināmām iemaņām plašāku sociālo struktūru veidošanā; 3) jābūt pietiekami attīstītam agrārajasm sektoram ar gana lielu pārpalikumu, kas ļautu apkaimes iedzīvotājiem iztikt pašiem un vēl pabarot pilsētu.
Skat. arī: pilsētvalsts, polisa
Literatūra par šo tēmu
- Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 15.-25. lpp. ISBN 9984-617-13-0
- Empires: Perspectives from Archaeology and History. / Alcock, Susan E.; Terence N., D'Altroy; Terence N., Morrison et al., eds. - Cambridge University Press: Cambridge, 2001, p. 546. ISBN 978-0-521-77020-0
- Древние города. // Материалы к Всесоюзной конференции „Культура Средней Азии и Казахстана в эпоху раннего средневековя“. - Наука: Ленинград, 1977
